May 19th, 2014

• mans antikambaris
• 5/19/14 05:11 am
• Kādā tumšā kambarī, pilnā depresijas un skumju, reiz dzīvoju es. Metaforiskā kambarī. Jo jebkura vieta - pat tā vissaulainākā - uz zemes var būt kāda depresijas kambaris. Man liekas, ka es savu nēsāju sev līdz kā tādu jostu vai auru. Cilvēkiem es patīku, bet tas tikai tāpēc, ka viņi nesaprot, ko viņi redz un kas viņiem patīk. Prestats. Un būtībā ļaunums. Ne pret ko nepavērsts. Un kas gan ir citi, salīdzinot ar sevi pašu? Nekas. Jo, kad beidz eksistēt tu, tad beidz eksistēt arī pārējie. Žēl, ka tik daudzi cilvēki šito nesaprot nemaz, nemaz.
  
  Ir tikai viena pozitīva ziņa - atbildēju visiem uz epastiem. Paldies, ka esat un turaties kopā ar šo bezdievīgi, nožēlojami kroplo cilvēku. Gan jau ir interesanti skatīties uz ciešanām (es zinu, esmu tur bijis, skatījies). Tas ir kā skatīties sporta pārraides. Nopietni.
• 1 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• novēlots RIP
• 5/19/14 07:42 am
• Pirms pāris stundām (at)sāku klausīties Joy Division, jo secināju, ka tas mani it kā ārstē ar "regresēšanas metodi", kur es atgriežos pagātnē, un tāpēc mani aizsargā vairāki gadi (tāds kā slānis). Tas ir, paies daudzi gadi, līdz atgriezīšos šajā mirklī. Es to saucu par "regresēšanas metodi" tieši tāpēc, ka asociējot sevi ļoti ar mūziku, es it kā varu atgriezt to nevainīgo, tomēr jau diezgan sapisto cilvēku, kurš pirmo reizi izdzirdēja šo grupu pirms daudziem gadiem. Joy Division ir viena no tām grupām, ko, kad tu sāc klausīties padziļināti, gribas uzreiz to piesaukt kā "mīļāko" vai vismaz "vienu no mīļākajām" grupām. Man tādu ir diezgan. 
  
  
  Dīvaini, ka nekur nebija atgādinājuma, ka vakar (jeb šodien, kā tas joprojām ir man) bija Iana Kērtisa 34. gads, kas pavadīts pēc pašnāvības. 34 gadi nāves. Varu derēt, ka īstenībā laika nemaz nav un ka viss ir meli.  
  
  
  Šeit vietām patīkams, taču vietām banāls (bet kopumā paredzams as pop is, tas tomēr man pa lielam patīk) video viņu skaņdarbam "Decades", ko man arī gribas saukt par "vienu no mīļākajām, ja ne pašu" dziesmām. Kas tā par idiotisku vēlmi veidot topu? Topi ir parasts aizspriedums, parasti.
  
  
  Labi, šo ierakstu noslēgšu ar vārdiem, ka šis ieraksts bija domāts vairāk par Ianu Kērtisu (meloju), nevis mani, un stulbi, ka es viņam varu veltīt tik maz. Kāpēc? Nezinu, varbūt tā bija (ir/bija) grupa, ne jau Ians Kērtiss, par ko es fanoju. Tas trūdu darbs.  
• 4 atstāja kaut koatstāj kaut ko