- incidents
- 10/14/05 12:12 am
-
Un vēl man riebjas sporta skolotājas. Skolotāji vēl ir normāli, parasti - alkoholiķi vai pedofīli (patiesi), vismaz mūsu skolā. Jā, viņas mani fascinē līdz riebumam, jūs jau noteikti zinat, kā tas ir, starp "mīlēt" un "ienīst" praktiski nav robežas.
Aizvakar viss beidzās, ka viena man bļāva virsū: "Man besī tādi kā tu!", un piesolīja pa muti. Jā, tā arī viņa teica: "Dabūsi pa muti!". Vulgārā pseidopadauza, bļē, tādai tiešām roka neceļas iekraut, ne jau tāpēc, ka sieviete, nekas viņā nav no sievietes, tāda maza, drukna, patukla ar tā blondā džeka no Modern Talking frizūru, un šoreiz bez meliem, nu galīgi negribas noberzt pirkstu kauliņus pret viņas saulē mirdzošajiem rugājiem. Simt punkti, ka viņa mani nonestu ar vienu sitienu, bet vismaz es ieietu vēsturē kā dumpinieks, kas stundās to vien dara, kā klausās rokenrolu un ķemmē matus, un beigās izrādās viforšākais.
Tātad es nekustos un kaut ko iebilstu, kaut ko par sporta tērpu. Skolotājai tas acīmredzot nepatika. Viņa: "Izbeidz filosofēt!" Es apvainotā, bet bijīgā tonī: "Bet es nefilosofēju..." Jūtu, ka viņai iekšā viss vārās, tas mani savādi uzbudina, tāpēc paliku stāvam savā, kā es to saucu, pseidosporta tērpā kaut kur zāles trešajā ceturtdaļā vienaudžu apbrīnots un rudens saules apspīdēts kā bronzā liets Apolons, kas nolūkojas uz Atēnas zemcilvēkiem no Olimpa kalna. Šī mūsu sadursme beidzās ar to, ka es smaidīdams domāju par džedajiem, tumšo pusi un pasivitāti pāri agresijai. "Galvenais ir ciniski smaidīt, varbūt pat ņirgt sejā, un nekādā gadījumā nepacelt balsi", tā māca Laodzi un džedaji. - Current Music: qotsa