- bērnības joki
- 10/8/05 01:46 am
-
Vispār mēs bērnībā bijām baigie jokdari. Reiz, pirms kādiem četriem, pieciem gadiem, ar pāris draugiem aizbraucām uz kaut kādu mākslas nomenti Drabešos, kas ir aptuveni desmit kilometrus no Cēsīm. Tā kā alkohols un šausmīga piedzeršanās tolaik bija modes lieta, tad nu sanāca tā, ka tikai vienu no četrpadsmit dienām nedzērām, jo todien mūs gribēja nogalināt mistiskie vietējie, kuru valoda un paražas mums bija svešas.
Gribētos kādreiz reanimēt vienu fašistu joku, ko izspēlējām uz kāda sīča. Nakts, divlitru alus iet uz beigām, mazliet garlaicīgi, desmitās vai sazinkuras dienas (laikam pārstājām sekot otrajā) delīrija domas, idejas. Joks tāds - sīkais pavisam atslēdzies guļ, zinkā, pāris mutītes vanaga, mēs uzmanīgi atsedzam viņu, sasienam kopā viņa kājas un tad, noliekušies pie viņa auss, visi vienlaicīgi bļaujam kaut ko, ka uzbrūk fašisti, jāmūk prom, jāslēpjas, celies, celies, skrien! Labākais moments, saprotams, ir tad, kad sīcis pielec kājās, trauksmaini iesaucas kaut ko par fašistiem un bēgšanu, un taisnajā triecas ar seju pret nolupušas ķiršsarkanas krāsas dēļu grīdu.
Protams, šim jokam ir daudz variācijas iespēju, piemēram, var nesasiet kājas un kaut kā nosprostot ceļu, lai tas tikai vestu uz atvērtu ceturtā stāva logu. Viens džeks teica, ka tas darbojas. - Current Music: Ainārs Mielavs - Elpo