Šodien, kāpjot lejā pa kaut kādām trepēm, atceros, ka uz šīs nakts sapnī uz mirkli pavīdēja mans draugs Rozenbergs. Tikai viņa seja bija pārvērtusies par vienu no Deivida Firta animācijas varoņu sejām - viņš izskatījās pēc tā mazā pūkainā hiperaktīvā zvēriņa, kas redzams pēdēja flešā. Es viņu atpazinu tikai pēc caurumiem ausīs. Viņš arī bija solīdā žaketē. Un kaut ko nepārtraukti stāstīja.