- 3/19/21 12:32 am
-
Don't be salty, m8. Izlēmu, ka paskaidrošu tev sīkāk, jo acīmredzot nesaproti mūsu izjūtas un apziņu par nozīmīgumu. Pirmais. Protams, ka ir patīkami, ka tavu grupu novērtē ārpus "DEPO apmeklētāju loka", kaut vai simboliski, taču novērtē. Nepārproti, tas nav domāts kā "jab" tavā virzienā, taču es saprotu tavas jūtas jeb nespēju empatizēt - ka tev kā cilvēkam, kuram nav grupas, varētu būt grūti empatizēt ar mums mūsu prieka mirklī, taču bear with me, buddy. All the way through.
Tas ir skaidrs, ka no LV mūzikas industrijas puses ZM nav nekas vairāk par pat on the back with words "appreciated". Taču jāsaprot, ka mēs te vairāk priecājamies par to, ka beidzot, izskatās, pie grožiem vairs nav tas hierarhijā augstu stāvošais tēls, par ko Dambis stāstīja, kurš tik ļoti ienīda visu alternatīvo, ka tāpēc radio laida tikai noteiktu, regresīvu mūziku. Un ne tikai radio, tā izskatās. Vai arī ir, bet viņa vara vairs nav tik liela. Vārdu sakot, ir tāda apziņa, ka paralēli klišejām, kas tiks atražotas vienmēr, cilvēkiem rodas interese par īstu mūziku, nevis pasūtījuma klišeju apspēli - tāda atziņa vismaz, papētot nominantus un uzvarētājus roka, metāla, indī, experimental un repa kategorijās. Rokā un metālā vispār baigi daudz pieteiktu projektu.
Kā kāds kungs rakstīja - rokā, teiksim, 80% bija klišeju atražotāji, bet tie 20%, kuri nebija, arī tika augstāk un tika pamanīti. Un galu galā tas jau ir galvenais šāda tipa pasākumiem - exposure. Iespēja parastajam cilvēkam, teiksim, lauķim, redzēt un dzirdēt kaut ko pavisam citu.
Es, teiksim, būtu aizkustināts, ja par mūsu (arī TESAS, arī KASEŠU, arī JĀŅA RUŅĢA, arī nominantu MARTAS ASIŅU) ne-tik-tipisko mūziku sāktu fanot kāds sīcis, kurš mīt tālu no Rīgas. Mani aizkustina ideja par to, ka ar manu mākslu spēj identificēties cilvēki, kuriem tā nav paredzēta, jo, nu, mērķauditorija tāda tipa mūzikai kā Ž ir šaura. Un šo exposure efektu varēja manīt uzreiz - procentuāli krasi pieauga apmeklētāju skaits facebook, Youtube un spotify. Tā kā gandarījums par iznākumu mums visiem (neskatoties uz to, ka reāli pofig par pašu balvas faktu) ir liels.
Visbeidzot, runājot par "leibliem" un geitkīpingu (andergraunds, haha) - domā Ādmiņu ielas 4 jumtu raujošajos, sviedrus uz griestiem kondensējošajos un dārdošajos končos, kur mēs turpināsim spēlēt, uzstāsies kaut kādas "ne-andergraunda" grupas a la Dons vai kas tāds? Vai tu implicē, ka mūsu (Ž un Tesas) ekspozīcijas dēļ mēs neesam andergraunds? Godīgi sakot, nav jēgas tev atbildēt, jo tagad tu vismaz zini mūsu domas un izjūtas.