Es un kaut kāda mazgadīga mauka, ar kuru sarunāju norēķināties vēlāk, pēc visiem priekiem, ielīdām pamestā lidmašīnā. Lidmašīnas atgāztajās sēdvietās gulēja miruši cilvēki- zili, zaļi, rozīgi un kārtīgi sasegti. Mēs turpinājām ceļu uz pilota kabīni. Te pēkšņi, ejot cauri budžeta klasei, starp guļošo līķu rindām kaut kas izkustējās, tā bija drostala.Vņa sāka skaļi smieties. Es nodomāju, ka par manu mazgadīgo mauku, un steidzīgi turpināju ceļu. Jutos samērā pazemots. Ejot pa lidmašīnas gaiteņiem, es ievēroju, ka uz katra pagrieziena ir durvis ar krustu uz tām. Cilvēciskas ziņkārības vadīts, es ar mazo meitenīti atsāku ceļu no pirmā pagrieziena un ielūkojos katrās durvīs. Interesanti, ka visās atradās viena un tā pati telpa tajā pašā laikā, proti, visās norisa mazhekas bēres, redzēju raudam shiseido un to džeku ar lauzto roku. Man apnika pagriezieni un durvis, tāpēc aizvēru acis un teicu meitenītei, lai viņa mani ved. Pēc brīža mēs jau atradāmies bordeļa cienīgā pilota kabīnē, un viņa smaidīdama no somas vilka ārā kaut kādu melnas krāsas lubrikantu. Tad es viņu izdrāzu (anāli) un nesamaksājis aizgāju sērot par mazheku.

Bet tas par tiem mierā guļošajiem līķiem bija fantastiski!