Necietīšu no distances fakta. Prevalēšu likteņa ironijas priekšā. Necietīšu no komunikācijas trūkuma fakta, jo pa lielam jau ir tā, ka virtuāla - tā man nav tik būtiska. Vienkārši nav pierasts šādi- kā tāds pretstats moderno cilvēku komunikācijas paradumiem. Necentīšos arī kaut kā ietekmēt to visu, jo cilvēkam ir jāļauj brīvība būt viņam pašam pirmkārt.

Sākumā to norakstīju uz pieredzes trūkumu (bet varbūt viņa man melo par savām pieredzēm?). Varbūt tās ir šaubas par mani. Tās pavisam noteikti ir šaubas par mani. Taču šoreiz es vienkārši šaubīšos pretī.