- pirmais septembris jeb pēdējais deģenerācijas gads
- 9/1/05 12:05 pm
-
Ir aizsācies mans pēdējais gads vidusskolā, kas mani it nemaz nepriecē. Šis gads, mācību gads, trīs ceturtdaļas no 365 dienām, būs zema pašnovērtējuma, sevis nicināšanas un izpriecu laiks. Tā sanāca, ka pagājušogad savlaicīgi nepieteicos rakstīt 12. klases centralizētos eksāmenus, kas mani izglābtu no vēlviena bezjēdzīga gada skolā. Protams, šim gadam būs arī savi plusi. Piemēram, es pie Muraveja iešu kārtīgāk apgūt basģitāras spēli; nu klibo man tās tonikas, pentatonikas, par labo roku vispār nerunājot. To es ceru paveikt līdz ziemai, vēlākais - pavasarim. Paralēli es domāju uzlikt mazliet miesas uz saviem kauliem, vajag taču kaut kādu figūru, ne? Un visbeidzot jādabū tiesības. Visu ceru paveikt pa šo mācību gadu. Ak jā, vēl šis tas man svarīgs jāizlasa, bet gan jau tas nāks līdzi komplektā. Vēsturē jādabū A vai B, latviešu valodā A vai B un angļu valodā A. Protams, mācību gada beigās būs intensīvi jāpasvīst kaut kādos kursos, jo manā skolā izmāca pārsvarā tikai potenciālos automēhāniķus, ciparu nolasītājus un citus proletāriešus.
Rakstot izdomāju, ka ir vēl viens nozīmigs pluss - es visu pārdomāšu.
Šodien pie rokas vedu vienu maziņu pirmklasnieci. Vai, nekad nebiju turējis tik trauslu rociņu, tāda sajūta, ka viņas smalkie kauli būtu tīti zīdā. Es biju uztraucies vairāk nekā tajā reizē, kad bērnībā mans draugs, iemēģinot jauno velotrasi, salauza atslēgas kaulu un augšdelmu, kā arī degunu. Atceros, kā viņš toreiz asiņoja caur muti un degunu, kaut ko nesakarīgi bļāva, ik pa brīdim izspļaudams asiņu recekli uz siltā asfalta.
Labi, izbaudīsim šo pirmo un pēdējo septembri man ļoti neraksturīgi- ar došanos uz vecrīgu, dzeršanu līdz rītam, divu stundu miegu Reiņa mirušās omītes istabā (līdz bolderājai man sapņos netikt) un savlaicīgu ierašanos uz pirmo stundu.
Un visbeidzot - nomainiet mūziku uz Gwen Stefani - Hollaback Girl! - Current Music: les joyaux de la princesse - la retardee I