- 3/6/19 01:43 am
-
Tu taču apzinies, ka kauja nekad nebūs viennozīmīga? Pat, ja sistēma konceptuāli darbojas, tas ne vienmēr nozīmē, ka iesaistītie variables (cilvēki, interpretētāji) to spēs īstenot praksē - pieredzes, kompetences vai saprāta trūkums, nav svarīgi - veiskmīgās operācijās vienmēr būs savi blunders. Jo karš ir haoss un cilvēki ir tikai cilvēki.
Katra nācija spēlē kariņus, balstoties uz saviem trumpjiem (geogrāfiju un dažādu kategoriju resursu esamības), taču dažām nācijām trumju nav. Jā, Vērmahta kill to death ratio ir izteikti lielāks (vēsturiski tipiska parādība, kas pierāda 2 atšķirīgu izpratņu līdzpastāvēšanas faktu). Taču kara increasingly mobilā daba attiecīgajā dziļās operācijas doktrīnā Sarkanajai armijai ļāva piedrāzt konceptu par ienaidnieka nogalināšanu. Jo kāpēc koncentrēties uz ko tādu, ko darot tu pakļauj sevi briesmām? Ja tev ir tik milzīga, ļoti mobila armija (lets face it, kopš operācijas Urāns, kas ir '42 rudens) un apkārt ir milzīga teritorija, caur kuru tavs ienaidnieks has totally overextended his supply lines, tad izdevīgāk ir to outmaneuver and encircle the enemy. Saprotot, ka viņi ir ielenkti no visām pusēm un atrodas n-tos simtus kilometru no mājām, viņi visticamāk padosies. Protams, uzbrukt labi nocietinātām pozīcijām vienmēr ir bijis bīstami, sasodīts, viss WWI taču! Sovieti netranscendēja militāro mākslu un nekļuva par kaut kādiem kara dieviem, kuri iet cauri ugunij un lodēm nekrītot - nē, tāpēc (kā arī citu iemeslu dēļ) Sovieti piedzīvoja tik lielus zaudējumus arī, teiksim, '44. gada kaujās Baltijā.
Es nepiekrītu tam par to, ka mēs varētu tik viennozīmīgi apgalvot, ka Nacistu zvērības PSRS bija humānākas par PSRS zvērībām, teiksim, iebrūkot Austrumvācijā/Berlīnē. Karš ir karš. Totāls karš ir totāls karš. Sure, Vērmahts pret Latviešiem izturējas draudzīgi. Hanss un Fricis, atnākot šeit, varbūt ieraudzīja tādus pašus cilvēkus, kā Vacijā (tikai nabadzīgākus), kas lai to zina. Taču pret krievu peasantry viņi gan nebija tik žēlsirdīgi. Es ticu, ka vidējais Vērmahta kareivis uzskatīja, ka krievs pa lielam ir untermenšs. Un tā ir tā kārtējā muļķīgā situācijā vēsturē, kur kāds pasludina sevi par pārāku, lai gan, obviously, pie identiskiem nosacījumiem, tā nebūtu. Protams, ka vairums krievu tolaik bija neaptēsti zemnieki. Vācieši tomēr bija un ir Rietumeiropa - attīstības, kultūras sirds un kalngals.
Manuprāt, krievs ar savu wrath labi parādīja, ka, nu, nedrīkst 20. gs. vairs tā izturēties pret cilvēkiem, ka kāds sevi pasludina par pārāku un tad nāk ar zobenu un uguni ieviest savu kārtību pāri tautu tautām. Jo redz kas radās pēc un faktiski dēl WWII Austrumu frontes eksistences? Spēcīga, militāri industriāli attīstīta PSRS. That said, nevar zināt, kā būtu bijis, ja būtu bijis.