- 3/5/19 12:45 pm
-
krishjaanis2Es saprotu, un pats vēl ilgi, kā tipisks rietumnieks, nevarēju saprast, kā divas efektīvākās moderno laiku armijas - franču/vācu - varēja iestigt un uzkārties Krievijā, līdz vienreiz sanāca braukt uz Pēterburgu/Pleskavu/Novgorodu, kur visi tie slavenie Veļikajas-Volhovas purvi - un jā, bāc, tur burtiski n e k ā nav, totāls purvs, totāla čuhņa, apgādes līnijas izstiepjas bezgalīgi tālu ļoti mānīgā, mainīgā un drūmā vidē. Šeit vācu ordenis 13. gs. bija gudrāks un tālredzīgāks par Napoleonu un Hitleru - Livonijas austrumu robeža novelk līniju, aiz kuras sākas ļoti neiespējama ģeogrāfija. Un tāpēc humāniskie eiropieši tur uzkaras, jo viņi, balstoties savā eiropas pārapadzīvotībā, nespēj iedomāties tādu totālu bezgalīgu purvu un vēl purvainākus, ar cirvi iztēstus ļaudis. Bet - Napoleonam un Hitleram vienkārši bija hubris, pārāk lielas ambīcijas, viņi varēja sasniegt mērķi, vienkārši nedaudz ierobežojot ambīcijas, jo Krievijā uzvar ne jau viņu cilvēki - nevajag pārspīlēt vai idealizēt viņu masas disciplinizācijas pakāpi, krievi un disciplīna ir divas pilnīgi pretējas lietas - bet ģeogrāfija un telpa. Tiesa, 21. gs., manuprāt, pat krievu fiziskā telpa vairs nav šķērslis.