- 11/11/18 04:20 pm
-
hmmm, es no bērnības to vairāk atceros kā franču eifēmismu orgasmam, mazā nāve, ptī mōhr. tobiš, splošnaja romaņķika. mēs toreiz pat tādu vārdu kā krindžs nezinājām. izteiksme gan bija pazīstama, verbāli to apzīmēja „skatīties kā Ļeņins uz buržuāziju” vai „trīs saburzītas avīzes” (avīzes toreiz bija paplānās, visos plānos un leveļos).
baidos, ka es viņu (dziesmu, ne Ļeņinu) mēdzu likt izlaiduma gada skolas disenēs. bet mēs jau toreiz bijām pārslimojuši diskō un popsu vispār – tādā ziņā, ka dejā par to varēja riktīgi izsmieties, bet bez krindža. {am i making sense? i'm not supposed to.} jo mums skolotājos jau pāris klases agrāk bij bijis anzamblis Blamāža (blanc mange, baltā paika – franči tā sauc kaut kādas uzkodas, bet es jau, kā kārtīgs latvietis dzeŗu bez uzkošanas) – mamprāt toreiz, ōrveliskajā 84ajā, visirōniskākā, sarkastiskākā un antimarksistiskā parōdija par jau pagājušo nākotni:
https://youtu.be/wFNs_-LGgQs