- Glitch in the matrix
- 11/3/18 03:07 pm
-
Nekad dzīvē neesmu piedzīvojis paranormālu parādību manifestācijas Daudzi biedri, piemēram, ir redzējuši NLO vai ko tamlīdzīgu. Parasti tas noticis vietās, kur ir niecīgs gaismas piesārņojums (tālu no lielpilsētu blāzmas). Taču es pavisam noteikti esmu kaut ko izjutis. Taču tas, šķiet, bija saistīts vairāk ar mani un maniem precognition brīžiem, nevis paranormālu aktivitāti.
Jūs neticēsiet, kas notika pirms pusstundas. Skrēju uz vilcienu (līdz atiešanai vēl teju minūte). Līdz tam kādi 250 m pa pie-sliežu taku, veidotu no lielām dolomīta šķembām?
Gar sliedēm ir rinda ar ne īpaši ievērojamām viena vai divu stāvu privātmājām. Tur arī ir grants ceļš, kas atrodas perpendikulāri sliedēm un takai, pa ko jozu. Un kas nešķērso sliedes, bet beidzas pie tām. Vārdu sakot, tuvojoties šim ceļam, ievēroju, ka man pretī nāk kāda sirma babuška, tērpta ķiršu sarkanā mētelī. Ievērojis viņu, aizdomājos, ka viņa noteikti ies pa to pašu taciņu, pa ko pret.virzienā skrēju es.
Nu jau biju 15 m no viņas. Vairs nešķita, ka viņa vēlas izmantot to pašu taku. Izskatījās, ka viņa tēmēja uz nu jau tai momentā aiz manas muguras esošajiem pavērtajiem dārza vārtiem. Iekš tā ģimene vai cilvēki bars kaut ko svinēja.
Uz sekundi, pusotru vecā kundze pazuda no mana skatu punkta, jo starp viņu un mani atradās pabiezs gaismas stabs. Boom! Woosh! Paskrienu gar stabu- kundzes vairs nav. Viņa nevarēja tik īsā laikā paskriet man garām un pazust iekš sētas ar svinētājiem. Un viņa neiegrieza blakus esošajā grants ieliņā.
Tā dzīvē nenotiek. Tobrīd pat nebiju pīpējis žhēē (biju skaidrā), lai gan muļķīgi būtu domāt, ka man uzpīpējušam cilvēkam bez history of mental illness no tā (un vispār) varētu rādīties tik life-like, selektīvas halucinācijas.