- cionistu saldējums
- 7/20/05 11:22 pm
-
Kārtējo reizi nākas teikt, ka esmu vīlies Latvijas likumdošanā. Kāpēc šoreiz? Lasiet.
Par vakardienas postu - es meloju. Vismaz par to tiesas nokavēšanu un administratīvo sodu.
15.00 nekaunīgu smaidu sejā ienācu istabā nr. 2, kas saucas "Sēžu zāle". Kāda jaunāka dāma, kas vienīgā man pievērsa uzmanību, piedāvāja apsēsties pie ovāla galda, kur sēdēja pārējie četri cilvēki. Cilvēks viņai blakus, nepaskatījies uz mani, monotonā balsī nolasīja no lapas, ko, kad un cikos esmu izdarījis, un uzreiz pateica spriedumu - brīdinājums, jo esi skolnieks. Jaunā dāma man iedeva kaut ko parakstīt un teica, lai pirmdien līdz diviem ierodos istabā nr. 3. Piecēlos un gāju uz izeju, bet pie durvīm apstājos un atvainojies pavaicāju, vai drīkstu uzdot vienu jautājumu. Beidzot visi paskatījās uz mani un lasītājs kaut ko negribīgi apstiprinoši nomurmināja, šķiet, ka "drīksti, drīksti". Un tad es pavaicāju to, kas man lika nobeigt: "Bet vai tas ir likumīgi, ka pašvaldības izlīmē informatīva rakstura plakātus uz kāpņutelpu durvīm?". Pirmais, kas uz šo jautājumu sniedza atbildi, bija kāds gejs pa kreisi no manis. Ar sievišķiem žestiem, cik tolernati vien spēdams, viņs klāstīja, ka tas nav īsti likumīgi, bet tā arī neko sakarīgu nepateici viņš aizvērās, jo pediņu pārtrauca vīrs, kas sēdēja viņam blakus - pa labi. Tāds tēvišķs "stipru melno kafiju bez cukura" tipiņš ar tieksmi dominēt un pist dirsā ik katru, kas viņam liek satraukties. Gandrīz vai pielecis kājās, viņš sāka kliegt, ka varbūt es gribot, lai man uzliek tos 50Ls, ka lai es labāk paklusējot un ejot prom un ka pašvaldības jau tikai cenšas mūs informēt.
Ziniet, man ir samērā vienalga par tiem plakātiem uz kāpņutelpu durvīm, bet viņa sacītais izklausījās pēc draudiem. Nožēloju, ka man nebija ieslēgts diktafons. Tad es būtu viņam iespēris ar kāju pa seju un teicis, lai tik mani apliek ar tiem piecdesmit latiem, bet tiesības zināt likumus man ir. Un nahuj uz tiesu par draudiem mazam nelaimīgam puisītim, kas tikai grib zināt, kā lietas notiek.
Kad es beidzot izmācīšos likumus, pēršu visu pakaļas neskatoties pat virsū. Zinu, ka miršu ar lodi pakausī, bet vismaz līdz tam brīdim būs jautri!