- 10/13/18 05:21 am
-
Beidzot pamodos. Lai atkārtoti neaizmigtu uzreiz, ienācu te, lai uzrakstītu, ka pirms brīža mespēju pamosties no murga. Sapnī nogalināju sevi desmitiem reižu (ar mērķi pamosties), bet katru reizi pamodos ar "halucinācijām" jeb turpināju sapņot. Viss vienkārši bija nenormāli (zem kājām izkusa manas pēdas, pretī nākošo sejas izkusa un iztecēja no to rāmjiem, utt.). Es sapnī pat aizgāju pie dakteriem, kuriem tā arī pateicu: "Dakteri, man beidzot VISS GĻUČĪ. Izskatās, ka būšu sevi sapisis pa permanento." Tie bija trīs vīrieškārtas dakteri. Viņi visi unisonā sāka par mani rēkt. Un tad es pamodos. Negribu vairs šonakt gulēt. Tas bija neciešami mokoši. Neatceros, kad būtu sapņojis ko tik neizturamu.
EDIT (09:11): atkārtoti neaizmigu.