Man kopš pamatskolas laikiem ir viena neparasta mīlestība. Meitene vārdā Laura. Es pat vasaras šad tad pavadīju atpūtas bāzē "Ronīši", kas atrodas Klapkalnciemā, pārsimts metrus no Rīgas Jūras līča. Viņa tur dzīvoja šikā vasaras villā ar senčiem un māsu, un suņiem. Taču es mitu 4 vietīgā budiņā ar divām divguļamam divstāvenēm, palielu improvizētu skapīti ar deķi durvju vietā, un galdu, pie kā vienlaicīgi varēja apsēsties tikai 3 cilvēki.
Tādi, lūk, bija šī neizdevušā "Romeo un Džulieta" stāsta pamatnosacījumi. Stāsts ir neizdevies, jo mēs tā arī nekad (mana kautrīguma dēļ) neļāvāmies viens otram, lai gan bija situācijas, kad tas bija iespējams un pat vēlams, nu, piemēram, skūpstīšanās spēlē (no kā nobijos), mums mācoties 7. klasē, kādā Sanktpēterburgas lētākā hoteļa 2. stāva meiteņu istabiņā (bijām ar klasi aizbraukuši ekskursijā, saucas). Laura teica, ka Mārtiņa mute bija negaršīga. Mārtiņš bija viens no džekiem (atļaušos - izmisīgajiem), kurš izmantoja skūpstīšanās spēli, lai "noskōrotu" šādi.
Labākais tā laika draugs Antons tikmēr atmuguriski izkrita pa blakus istabiņas logu. Labi, ka viņš bija dzēris un ka nozemējās uz lejā augošajiem krūmiem (nekādu traumu). Skolotāja (piedzērusies) pamanīja, jo Antons bija tomēr jāielaiž atpakaļ viesnīcā (tā uz nakti tika slēgta). Viss beidzās labi. Dzēra visi, kuri vēlējās to darīt. Un nevienam nebija sūdi.
Bet Laura tad bija, kā lai to pasaka, skaista meitene parastā džemperī. Un es tai pat laikā - nevainīgs un dumjš skolaspuika, kurš necieta šādus džemperus. Mums, acīmredzot, nebija lemts, un tas ir sasodīti labi, jo, kas zina, varbūt mums ir lemts kaut kad (skumji tverot pēc imagināriem objektiem gaisā) tikties, iemīlēties, rast nepieciešamo savstarp-sapratni. Un tad, pohuj, kaut vai taisīt bēbīšus (jo Laurai, saprotams, ir sasodīti labi gēni).
Labi jau labi, pēdējais, ko vēlos ir viņa stāvoklī. Tā vietā es vēlētos tapt par ceļotāju. Par 19. gadsimta kartogrāfu. Un Laura būtu mana studente-kompanjone. Un - viņas profesors Čelendžers. Pohuj.
Diskleimerītis: tā kā šis IR sapnis (uzstāju mānoties), tad tu droši vari atpisties, ja tevī dzima zināmas negācijas, lasot šo savārstījumu.