- 8/15/17 08:42 pm
-
Pagriezos no Dzirnavu ielas uz Baznīcas ielu. Pagāju garām āra kafē sēdošam dusmīgu itāliešu pārim. Pasmaidīju, nodomājot, ka viņi visi noteikti ir to pelnījuši. Manu uzmanibu uz sekundi pievērsa nenosakāma graboņa pāris stāvus virs ietves. Turpinot iet tālāk, pavēros augšup. Neko neieraudzīju. Taču īsi pēc tam jutu, ka man laikam kaut kas ir uzpilējis uz sejas. Pieskāros ar pirkstiem sejai- neko īpaši nejutu. Laikam uzlija kaut kāda ātri reaģējoša skābe - nodomāju nesatricināmā mierā. Tā kā ar vienu aci jau vairs neredzēju, sapratu, ka nav jēgas būt latvietim un kāpt augšā dirsties, tāpēc turpināju savu ceļu tālāk. Baznīcas iela starp citām ielām vienmēr ir izcēlusies ar savu krāšņo arhitektonisko eklektiku. Man tā vienmēr ir patikusi. Bija prieks, tā teikt.