- 6/29/17 06:25 pm
-
Es ļoti novērtēju tetovējumus uz cilvēku miesas - tāda determinācija uzrakstīt vai uzzīmēt kaut ko uz savas ādas, kas tur paliks līdz iestāsies miesas trūdēšana. Šie cilvēki ir patiesi drosmīgi!
Taču tas ir tik reti, kad man patīk šīs "cilveku permanentās kļūdas", tikpat labi varētu sacīt, ka man vispār nepatīk tetovējumi. Labi, vīriešus pēc izskata man šajā ziņā ir patiesi gruti novērtēt, t.i., vīrieša izskatu, ja vien tetovējums nav pa visu seju, tas nevar tik ievērojami izbojāt, jo vīrietis simboliski un kulturāli manās acīs tomēr ir melnais darba bērītis. Taču cits stāsts ir sieviešu gadījumā. Padilis, krāsu zaudējis tetovējums uz sievietes miesas man asocējas ar gariem, nekoptiem, netīriem un nodilušiem nagiem (tāpēc dāmas, ja nevēlaties vislaik atjaunot savu tetovējumu, izvēlieties krāsu, kā nosaukums ir "parastā").
Vēl man ļoti nepatīk tetovējumu sociāli kulturālais aspekts - bija taču čoina, ka tetovējums pirms simtgades nozīmēja to, ka tu esi pabijis cietumā, jūrā vai kā citādi ilgāku laiku izolēts dusmīgu vīriešu kompānijā. Un tad pirms 50, 60 gadiem tas vēl nozīmēja, ka tu esi one tough son of bitch. Taču ko tas nozīmē tagad? To, ka tev bija nauda, un tu to iztērēji, vai arī to, ka tev kāds trollīga rakstura cilvēks dzimenītē uzdāvināja tatoo salona dāvanu karti.
Man nez kāpēc šķiet, ka daudziem cilvēkiem viedoklis ir ļoti līdzīgs manam viedoklim. Vai ne tā?