- par triviālo
- 5/19/17 01:19 am
-
Pirms pāris dienām nomira mans Huawei smārtfons, ko mantoju no māmiņas. Telefoni ir tās lietas, kas mijās un mainās īpašnieku jomā iekš manas disfunkcionālās ģimenītes. Enīvei, padzīvoju pāris dienas bez iespējas, esot ārpus mājas, klausīties mūziku un uzturēties izklaidējošajā interneta pusē. Jāatzīst - pieraduma dēļ bēgt no neglītās realitātes, patveroties mākslā vai virtuālā izklaidē, šajās dienās bija grūtāk, nekā tad, kad smārtfons funkcionēja. Lai vai kā, ģimenes ietvaros visi telefoni ir izbeigušies (lielā mērā pateicoties manai spējai nokaut tos), un tāpēc lombardā pa 10 eiro nopirku Sony Erickson 2003. vai 2004. gada modeli. Un sliktā priekšnojauta šoreiz nepievīla - mana jaunā telefona batereja ir tik nolietota, ka tas, ja to lieto aktīvāk, ik pēc pāris h jāuzlādē. Nez, šis iemesls laikam beidzot pieliks punktu manai nespējai izvēlēties jaunu smārtfonu no mazcenas smārtfonu piedāvājuma.
Kas vēl ir interesanti, ciba agros rītos man pēdējās dienās izteikti žagojas. Varbūt pie vainas ir mans šaubīgais interneta pieslēgums, bet es šādi pazaudēju pāris postus, ko šķietami, īpaši nepārbaudot iepostēju (tie visas reizes postējās ļoti ilgi, un es, nesagaidot beigas, vienkārši aizmirsu par to visu un atvēru jaunus tabus, ļaujot tiem, iespējams, mierīgi taimautoties).