- 11/24/16 05:31 pm
-
Ui, šis ir tīīīk sarežģīts temats. Bet nu dažas lietas pateikšu.
Par principu nesodīt, ja nav bērna fiz un psih traumēšanas fakta: no tā var izrietēt arī, ka līdz ~3 gadu vecumam diezgan droši var veikt darbības bez penetrācijas, jo no tik agra vecuma taču atmiņas nesaglabājas.
Par "bērns pavedina": šeit būtu svarīgi runāt par vecuma grupām (kā to arī dara augstāk komentāros pieminētā "pedofīlu partija").
Es domāju, ka gadījumi, kad tikko tīņu vecumam pārkāpušie cenšas pavedināt pieaugušu cilvēku, nav nekāds retums, par 17-gadīgiem nemaz nerunājot. Savukārt, ja par pirmspubertātes seksualitāti - iespēja, ka bērns patiešām apzinās, ko dara, man šķiet neiespējama/maz iespējama. Vēl problemātisku šo pieeju padara tas, ka bērnus izvarojušo pedofilu paskaidrojumos par savu motivāciju teju vienmēr izskan pārliecība, ka bērns ir bijis pavedinātājs, jo par pavedinošām darbībām ir uztverta normāla, bērniem raksturīga uzvedība/darbības.
Galu galā, pašreizējā likumdošana, kas juridiskā ziņā par neeksistējošām uzskata situācijas "bērns pats gribēja" (pat, ja bērns ir hormonu nomocīts 13-gadnieks), ir balstīta pilngadības principā, kur pilngadība = pilna atbildība par savām darbībām, kamēr nepilngadība = ierobežota atbildība par savām darbībām. Respektīvi, no pilngadīga cilvēka tiek gaidīta saprātīga ricība, kas cita starpā var iekļaut arī savu seksuālo tieksmju kontrolēšanu un ierobežošanu.