Bļin, piesaucu tās nācijas/tautas, kā faking brits, NU, ar lielajiem burtiem. Fuck the imperialist scum, teica Lūks, aizdedzinādams kāsi, kas satur ar JWH-randomly-generated-number un nokosdams galvu kādam aziātu mazulim, kas vienkārši gadījās pa ķērienam.

Un visbeidzot Lūks nodomāja: "Sasodīts, ceru, ka neviens to neņes ļaunā." 

"Lūdzu" - bija viņa pēdējā doma, sagrūstot cilvēkam zināmajai pasaulei. Protams, nekas nekur tāpat vien nepazuda. No sūdiem cēlās jaunas eksisteneces, cilvēki, nepacietīgiem triepieniem, spalvaskātiem rokās, ķērās pie jaunas gleznas. Šoreiz izlaižot citus dzīvniekus, jo, sasodīts, visiem riebjas dzīvnieku pisēju, un tomēr var taču uzgleznot jau gatavu, saceptu gaļīti (sasodīts, kā man patika, ka vecāmamma teica šo vārdu).

Gaļīte. Tu un es.