pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis

īss atskats
7/18/16 07:47 pm
Pozitivus kā festivāls, saprotams, bija nebaudāms, bet par to es tālāk negrasos spriedelēt, jo vienkārši esmu tipāžs, kuram nav liela interese integrēties milzīgos alko pūļos. Simts eiro par šādu pasākumu? Slikts bargain (taču 50 eiro par svētdienu gan ir laba cena, ņemot vērā zvaigžņu trio, kas tika iebāzts tajā dienā).
Toties skaņa bija top notch. Un ILY skatuve, lai arī viena no mazākajām, kas tur bija, bija fantastiska (atskaitot Eden basa galvu, kas riebjas visiem basistiem). Pirmo reizi redzēju, ka visu monitoru skaļumi tiek regulēti uz tableškompjūtera ekrāna, kas padarīja skaņošanos par daudz reiz nomierinošāku un ātrāku procesu. Un pirmo reizi nospēlēju veselu dziesmu nevis uz drop D, bet drop fucking D#. Es sev to joprojām nespēju piedot (mana dzirde šo faktu piefiksēja jau dziesmas sākumā, un tāpēc līdz dziesmas beigām vienkārši neizmantoju resno stīgu, līdz klusuma brīdī fiksi varēju notjūnēt atpakaļ uz D). Haha, un man patika kāda random fgt komentārs par to, ka uz skatuves izskatījos salietojies (lai gan šis bija viens no retajiem pasākumiem, kur faktiski biju str8 edžā, ja neskaita aliņus un vienu kāsi n-tās h pirms kāpšanas uz skatuves).

Svētdienas rītā attapos, ka anrys netīšām izmetis pa nakti manas drogas. Saglabājot pozitīvu skatījumu, turpmāko stundu pavadīju ar acīm vairāk ieurbies zemē. Tik daudz tukšu narkomaisiņu sen nebiju redzējis. Jā, un tā arī neatradu nevienu pilnu.

Lielākais šoks man ir par to, ka stulbā orgkomiteja visus stārus bija salikusi svētdienā - dienā, kad visi grib braukt prom. Tā iemesla dēļ neredzēju vienīgos trīs stārus, ko vēlējos redzēt - Igiju, Air un varbūt Graims. Bet fukkit, svētdien tāpat nevienam nebija garīgais. Tā ar neizdzertām 40 grādīgā pudelēm atbraucām atpakaļ uz Rīgu. Nekad tā nebija bijis.