- Neitrālo toņu kautķermeņu monologi.
- 3/28/05 03:31 am
-
Kādā tumša kāpņutelpā agrā ziemas rītā iekvēlojas spuldzes. Blāvo gaismu radītās rensteļu ēnas ietonē draudīgus zīmējumus uz trepēm, it kā aizsargādamies no kaut kā nezināma. Pametot omulīgos divistabu apartamentus, sejā momentāli iesitas urīna smārds - kaķis vai bezpajumtnieks, šodien nešķirojam, domājam par sevi un esam līdzjūtīgi. Uz salocītas privātās dzīves iznesam un noliekam uz mitrās betona virsmas apgrauztus vistu kaulus - kaķiem un bezpajumtniekiem. Šodien krogā satiku Juri, nācās viņam izsaukt taksi; pirmo reizi redzēju viņu tādā lopā, puisis teicās, ka viņa bomzis nomiris, pie vainas laikam šķembainie vistas kauli. Kad Juris bija jauns, viņam nomira tēvs, laikam tāpēc viņš bija tā pieķērās bomzim. Dīvaina bija viņa mīlestība, es to sauktu par mīlestību bez robežām- smagu paģiru rītos Jura zābakus bieži rotāja asins traipi, bet ēdienreizes vismaz bija regulāras. Mūsu ceļu visprecīzāk raksturo bezmērķīga kustība uz galu, ko kristiešu fundamentālisti dēvē par debesīm, tas ir, visu gaišo, labo un krūtis, un elli, ko pasniedz, kā visu tumšo, ļauno, centrējot cilvēku, kas ieslēgts piecreizpieci metri telpā ar desmit nogribējušiem rokeriem. Nevienam nepatīk rokeri.
- Current Music: Iggy Pop - Nightclubbing