- īsumā par īsajiem matiem un manu 1. pieredzi ar tiem
- 5/29/15 06:55 pm
-
Sākums. Klubs "DEPO", 2014. gada pavasara sākums. Es ierodos tur totally wasted uz kaut kādu grupeļu koncertu (tas nebija nekas īpašs, cik atceros - šķiet, aiz-neko-darīt gājiens uz "DEPO" krutāko pasākumu "20 minūtes slavas", kur spēlē grupas, kas ir tikko sākušas spēlēt dzīvajā).
Un tad es pamanīju viņu - meiteni ar matiem, kas ir gandrīz līdz pleciem. Īpatnēji blondā krāsā, dabiski. Gaiši, bet vietām tumšāki. Sāku uzbāzties šai jaunajai meitenei, un tā, ritot mēnešiem, mēs kļuvām par labiem draugiem (protams, man bija daudz paužu šajos mēnešos, kad vispār ar nevienu faktiski nekomunicēju). Tad viņa pagājušovasar palika vairākas reizes pie manis pa nakti - laikā, kad mitu pie savdabīgās sievietes Dzirnavu ielā. Viņa man līdz tam šķita vienkārši savdabīgi skaista, bet vasaras sākumā viņa bija nogriezusi matus "īsākus par zēngalviņu", un tobrīd viņai bija "zēngalviņas" garuma mati.
Vidus. Kad es viņu satiku uz ielas (mēs bijām tikušies tikai DEPO), lai novadītu uz īstā kursa - mana dzīvokļa - es biju šokēts, redzot viņas jauno frizūru - ļoti īsos matus. Bet tad mēs apskāvāmies, un es sajutu tādu siltumu, un līdz ar to bezmazvai smadzeņu ķīmijas rezultātā man viņa šķita ļoti simpātiska. Lai gan, ja es viņu tādu būtu redzējis 1. reizē, es noteikti nemaz nebūtu uzsācis sarunu.
Viņa ļoti, ļoti labi jūt. Un tieši tāpēc otrajā tikšanās reizē mēs, ejot gulēt manā tā brīža necilajā dīvānā, izģērbāmies kaili. Un es atceros, kā es viņu glāstīju - viņas mazās, formīgas krūtis, kaklu, vēderu. Un viņa tam ļāvās šiem glāstiem ar tādām kā mazliet jūtamām, taču sirsnīgumu uzjundošām bailēm, it kā paslēptām viņā, taču, esot kailiem cieši blakus, ir grūti paslēpt ko tādu. Pirmo reizi mūžā man tie īsie mati, kas, iespējams, nebija būtiski, šķita seksīgi (protams, ļoti kontekstuāli). Un tad viņa uzsēdās man virsū, man guļot uz muguras, un viņa masēja manus plecus no priekšpuses, savukārt es apbrīnoju to visu, ko spēju tvert gan ar acīm, gan rokām. Un tad vienā brīdī mēs aizmigām. Nekas īpašs vairāk nenotika.
Tuvojoties tagadnei. Patinot laiku uz priekšu (mēs tiešām tikāmies reti - kopā esam tikušies labi ja 6, 7 vai 8 reizes šajā pusotra gada laikā), laikā, kad mitu Brīvības ielā (šoziem), viņas mati bija izauguši līdz "gandrīz perfektam izmēram" - tie bija aptuveni 5-6 cm gari, pieķemmēti galvai kā 20/30to frizūrās, veidojot daudz sievišķīgāku zēngalviņu, nekā viņai bija vasarā. Manās acīs viņa kļuva arvien skaistāka.
[pagāja vairākas stundas, kopš sāku šo rakstīt šo postu un apstājos pie iepriekš.rindkopas, jo pa vidu bija jāizdara visādi darbi]
Bļin, kā man riebjas nepabeigt postu LAICĪGI. Tagad es vairs nezinu, kā turpināt labāk. Paliksim pie tā, ka es nestāstīšu par lietām intīmāk. Vienkārši secinam, ka īsi mati arī ir skaisti (drīzāk nevis ir, bet var būt, haha!).