- be prepared
- 2/6/15 01:45 pm
-
Dzīvē laikam mēdz būt tādas dienas, kad absolūti nestrādājas. Vai ne tā? Sēdēju 10 minūtes ērtā, izgāzies ērtā ādas krēslā, un lēni, domīgi maisīju kafiju un cukuru, kas iebērti verodšajā ūdensglāzē.
Pat kautrīgā meitene, ne tik ļoti simpātiskā, bet whatever (man tas nav vajadzīgs) meitene, kura te strādā par gidi, ar mazliet kroplajiem kreisās rokas pirkstiem (es nezinu, man jau patīk viss neordinārais) joprojām izliekas, it kā es nebūtu metru attālumā no viņas jau kuro reizi. Es zinu, ka intriģēju viņu kā nogarlaikotu cilvēku intriģē cits cilvēks, taču, sasodīts, nevajag slēpties, es vēlos izklaidēties, kaut vai parunāt par to stūūūlbo grāmatu, ko viņa lasa (esmu nolaidies jau tik zemu, ka vērtēju pat to literatūru, ko neesmu lasījis, t.i., "Jelgava, 94"). Dārgā avīze "Laba", ko lai es iesāku?
Bet tagad sanāk, ka es sēžu kabinetā pie savas saimnieces datora, čekoju, kādas lapas viņai labpatīk browsēt, un nekādi nevaru atsākt turpināt klausīties Jasūna k-ga murgos. Tie nav murgi, vienkārši man totāli zajebalo, ka viņš katrā 2. teikumā saka "vai ne?" kā tāds nēģeris no Bronksas, yeah, fuck the police, un vēl tas, ka man te jāuzturas vēl nepilnas 3 h. Man bail par visu sviestu, ko varētu pa to laiku sadarīt šeit, cibā.