- dzīva, fragmentāra vēsture
- 12/28/14 06:44 am
-
Esenciāls fragments no MSK mēģa (pasakamies Filipa krutajam diktafonam, kas vienmēr dokumentē visu) Simona mirušās vecmāmiņas mājas dzīvojamajā istabā (man patīk mūsu spēja improvizēt mēģu "telpas" jebkur, kur tas ir nepieciešams) par to, cik ļoti mēs mīlam ska/regeja tipa ģitārspēles manieri.
Valdis gandrīz nosita Simonu, kurš "Saldējumu pārdevējā" ļoti alkst spēlēt to vienu pasāžu tieši kā faking ska. Lai top nolādēts šis stils! Taču atklātības labad jāpiebilst, ka, ja pasaules mūzikas vēsturē nebūtu šīs ģitārspēles maniere, tad mūsu visu mīlētas stils, ko sauc vienkārši par Dub (!!! dieva dēļ bez galotnes "-step"!!!).
Un kolektīvs sveiciens Šubrovskim! Bučas!
***
Ak jā, Filips arī dokumetēja mūsu pagaidām pēdējo konci Puškinielas kvarķirņikā. No malas, ja godīgi, izklausās, ka mūzikas stils varētu būt raksturojams kā "diezgan hardcore pohujisms"; Bet, nu, ņemiet vērā, ka spēlējām uz 15 vatīgiem tranzistoru kombīšiem, un ritma sekcija, atskaitot ar kāju sisto tamburīnu, bija pilnībā uz Filipa siņķika. Es izdarīšu kaut ko ļoti nekrietnu pret pārējiem grupas biedriem un iepostēšu šī konča diktafonierakstu kā ziedojumu fragmentārajai vēsturei. Es zinu, ka beigu beigās visiem lielākoties ir pohuj, taču jebkurš ziedojums ir esenciāls vēstures tapšanai. Lūk, šeit dzirdams ieraksts. Sākam spēlēt tikai pēc 1. trešdaļas - ja vispār to izlemjat darīt, sāciet klausīties no 44:00.
P.S.
Visu cieņu skaņotājam, kurš ar tik nabadzīgu aparatūru panāca kaut cik sīlu (spēku). Es zinu, ka pazīstu to džeku (liekas, tu esi arī cibā - atsaucies!), taču viņš ir kā shadow people, ko varam ieraudzīt acs kaktiņā pazibam uz mirkli pēc pāris dienu amphetamine binge. Nē, bet tiešām, visu cieņu un mīlestību.