Vakar biju pie tēva "svinēt svētkus" un šodien pie mātes (šķīrušies). Abas dienas patērēju īpašu subst.kombināciju, t.s., mazo spīdbōlu, un daru to mērķtiecīgi - lai būtu ļoti sociabls, īpaši jau savā komunikācijā ar pavisam atšķirīgiem cilvēkiem (practically aliens to me and my world, hihi), jo pretēji man šie "svētki" asocējas vienīgi tikai ar trulu konsumerismu un Lielu Pārpratumu par to, kā lietām būtu jānotiek (kaut vai par to, kā būtu Jābūt ģimenēm - vairuma cilvēka dziļo traumu cēlonim).
Sēdēju starp divām 80+ kundzēm (pa kreisi mana tēva māte, pa labi mana tēva draudzenes māte) un stāstīju viņām par to, cik netaisnīgā un liekulīgā pasaulē mēs dzīvojam - ka no bērna kājas mums māca pakļāvību un disciplīnu, un kāpēc to dara? Secinājām, ka faktiski tikai pakļāvības un disciplīnas pēc. Lieta lietas pēc. Modernā demokrātija. Latvija. Valsts, kura nezina, ko tai vispār pašai vajag - aklus, patriotiskus, izteikti principiālus cilvēkus, kuri vienmēr būtu gatavi doties aizstāvēt Valsti pret ļaunajiem iebrucējiem?
"Bet mēs taču esam tik maziņa valsts ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu, un mūsu potenciālie ienaidnieki ir iespējami spēcīgākās armijas pasaulē," - šis arguments noteikti, lemjot par izglītības un aizsardzības aspektiem, starp valsts vīriem ir izskanējis tik bieži, ka cilvēkus, kuri to piesauc, sauc par banālajiem. "Ē, nerunā ar viņu, viņš ir viens no banālajiem!" Tā lūk.
Pietiks runāt par to, kā būtu, ja būs un kā varētu būt, ja būtu bijis, utt. Uzdosim sev ļoti tiešu jautājumu un pie reizes, plaši neizplūstot, centīsimies arī atbildēt uz to. Kādus bērnus, tīņus un jauniešus šobrīd ražo Latvija (t.i., ko potē viņiem izglītības sistēma un ko "liek" viņu vecākiem potēt savām atvasēm Valsts?) Un no atbildes varbūt arī deducēsim cēloņus, neizplūšanas vārdā aprobežojoties ar esošo informāciju.
Tātad, pieņemam, ka Latvijai nav vajadzīgi karavīri, jo to pat visideālākajā gadījumā nebūtu pietiekoši daudz, lai aizstāvētu šo valsti pret reālu iebrukumu no austrumiem. Nepārprotiet, man ir dziļa ticība cilvēku kolektīvās bezapziņas radītām kolektīvām iedvesmām un spējai aizstāvēties pret tehniski attīstītāku un skaitliski nesalīdzināmi lielāku karaspēku (piemēram, Ziemas karš 20. gs. 40to gadu Somijā, par ko es somus ļoti cienu). Taču Latvijas gadījumā ir pavisam švaki šajā jomā, un tas viss pateicoties tikai mūsu ģeogrāfiskajam novietojumam - esam uz plaknes, perfekta ceļa tankiem un motorstrelkiem, lai no Maskavas atripotu līdz Rīgai pāris stundu laikā (nemaz nerunājot par desantu un attīstīto kara helikopteru floti, piem.,
KA-50/52 vai
Mi-28) bez jebkādiem šķēršļiem. Somiem toreiz paveicās, jo toreiz pēc kārtējās varas nomaiņas pie jaunizveidotā militāri industriālā kompleksa stūras un izpildes bija pilnīgi tirliņi, tāpēc arī iebrukums tika veikts pa sauszemi, tikai faking - 20 grādu laikā un bez jebkādas sajēgas par stratēģiju un taktiku, jo pincher movement un flanking, kā arī citu esenciālu kara manevru esamību liedza ģeogrāfiskie aspekti.
Karēlijas apgabals ir izrotāts ar dabiskiem šķēršliem - viss sākas ar Somu līci, tālāk ir Lādogas ezers, tad Oņegas ezers, un starp to un Balto jūru arī ir dažādas peļķītes), taču tas nenozīmē, ka ģenerālim ir jāpavēl virsniekiem veikt pilnu frontālu uzbrukumu, kā tas notika tur Ziemas kara laikā (lai gan
teorētiski PSRS bija jau izkalts plāns par perfektu pincher movement, somu pilnīgu pozīciju ielenkšanu no visām pusēm, atpakaļceļu un apgādes ceļu nogriešanu). Pilns frontāls uzbrukums var būt efektīvs tikai ar nosacījumu, ka armija, kā pamatā ir motorizētas divīzijas (karavīri, kuri tiek pārvietoti no kazarmām, līdz kara laukam ar transporta līdzekļiem, vienalga, vai tas būtu kamazs, vai sēdēšana uz bēdīgi slavenā KV-1 smagā tanka muguras), ko atbalsta tanki, bruņutransportieri un visbeidzot airoflot, var veikt ieplānotos manevrus. Bet gan sniegs, gan apšaubāmās kvalitātes tehnika, ko izmantoja PSRS (equipment provided the lowest bidder? hah, in soviet russia there we're no bidders at all, hah!!!), gan, pieņēmums par "poor structure in chain of command and their possibility to communicate efficently with one another", ļāva Somiem burtiski izdrāzt PSRS karaspēku, darot, iespējams, otru lielāko kaunu varenā Rys vēsturē kopš Polijas-Lietuvas lielvalsts 1610. gadā tika līdz Maskavai un pat ieņēma to, un noturēja savā varā ilgāk par 2 gadiem (par šo faktu manas zināšanas aprobežojas... ar pašu faktu, hah). Kāpēc kaunu? Jo somu karavīru skaita proporcija pret krieviem bija vismaz 1:3 vai 1:4, kā arī somiem tobrīd bija tikai desmitiem tanku un mazliet pāri simtam ļoķeņu, taču krieviem - vairāki tūkstoši tanku un vairāki tūkstoši ļoķeņu. So it all came down to geographical features of Karelia, un somi, apzinoties to, ka pēc konvencionālā kara definīcijām ir dirsā, sāka (vai turpināja; man diemžēl nav tas gods pazīt somus) domāt ar galvu un absolūti perfekti, izmantojot gan dabas, gan pašu radītus šķēršļus, ekvalizēja spēku samēru, neitralizējot krievu tankus, nereti tiem pat nepieskaroties (ģed moroz, sasalums, dubļi, meži un visas mazās radībiņas darīja savu, un tanki nekur nevarēja tikt).
Tagad, kad esam iepazinušies mazliet ar šo vēstures veiksmes stāstu, varam nolaist galvas vēl zemāk, apzinoties, cik bezcerīga būtu jebkāda vardarbība starp pusēm, kur viena no pusēm būtu LR. Jo lai arī karavīri ir pēdējie, kuri mācās no vēstures kļūdām, šoreiz, LR gadījumā, nav bijušas īpaši akcentējamas vēsturiskas kļūdas, uz ko mēs varētu atsaukties līdzīgi kā uz Ziemas kara situāciju. Līdz ar to skaidrs - karavīri mums absolūti nav vajadzīgi, jo mūs izdrāzīs tāpat, ja gribēs. Un tie, kuri ir nepieciešami, ir tikai formalitāšu dēļ - lai mums būtu normāla "aizmugure", nu, ķipa NATO (zinu, smīkņājam, rakstot šos vārdus).
Vai LR ir vajadzīgi klasiski izglītoti, analizētspējīgi bērni, kuri ir izmācījušies, lai nestu Latvijas vārdu Pasaulē? Cik nožēlojams teikums un doma vispār. Kāpēc lai kaut kas būtu jānes Pasaulē?
Tāpēc es palikšu šeit un neturpināšu, jo, ja godīgi, esmu sarakstījis lielas muļķības. Tādas Latvijas nemaz nav, ja runājam no aspekta "mērķi un nākotne". Līdz ar to nav tādu latviešu, kā arī nav tādas izglītības. Tas viss ir fikcija. Skaisti iepakota dāvana zem eglītes.