- 12/22/14 05:19 pm
-
*viennozīmīgi sūdīgu konci.
to esmu iemācījies, ritot gadiem. prakse, prakse un vēlreiz prakse (spēlēt sliktus koncertus). nekad nedrīkst padoties uz skatuves. tikai ne uz skatuves. beksteidžā vari gauži vaimanāt, pisties vai šaut eroīnu, bet tikai ne uz skatuves! we're all entertainers, aren't we? ar šo domu jāaprod, un tad ir tāda izjūta, it kā viss sanāk (un ir) vieglāk/vieglāks. savā ziņā žēl, ka nebiji puškinielā, jo man ir mazliet kauns par to, ka netiek dzirdēta mūzikas skaistā puse. bet gan jau vēl.
ā, un vispār gribēju atvainoties, ka aizskrēju neatvadijies. redz, man piesējās kaut kādas 18 gadnieces. uzpīpējām kopā, manī ieslēdzās tipiskais sociumu un paaudžu pētnieks, un es devos viņām līdz un pseidozinātniskā manierē tvēru visu, ko viņas var piedāvāt. secinājumi: viņas nevar piedāvāt neko. es dziļi sirsniņā loloju cerības uz jauno paaudzi un tā, bet šīs meitenes šo cerību vienkārši izrāva un samīdija. iedomājies - mēs sapīpējam draudzīgi, un faktiski ar to izbeidzas komunikācija. cik faking parazītiski. es, protams, neapvainojos, jo, nu, meitenes tomēr bija tāda vecuma, uz ko nedrīkst apvainoties.
jā, mēģinājumu telpa būtu izcili. mums vajag pulti un tumbas, tā sanāk. labi, jāskrien maksāt par dzīvokli. labprāt pieņemtu izaicinājumu un kaut vai cilvēka sociālās dabas dēļ apmeklētu ķīpsalu. varbūt vari atrakstīt man savu tel.nr. uz u.ulvis at gmail?