|
[Oct. 26th, 2005|09:04 am] |
|
|
|
Comments: |
From: | duujs |
Date: | October 26th, 2005 - 10:05 am |
---|
| | | (Link) |
|
Ko līdzīgu man nācās piedzīvot pavisam nesen, pirms 3 mēnešiem, kad speciāli uz nedēļu atbraucu no Spānijas, lai palīdzētu mammai apglabāt viņas draugu, ar kuru pēc mēneša grasījās precēties. Man palīdzēja šim vīrietim pavisam svešs, nepazīstams cilvēks, kuram no tā nekāda labuma, bet paši tuvākie mammas cilvēki, izņemot mani, nepakustināja ne pirkstiņu. katram savas ambīcijas, savi iemesli, kurus nespēj aizmirst kaut uz brīdi, lai izrādītu kaut niecīgu daļu cieņas.
Vienkārši tad ir jāsaprot, ka varbūt uz papīra tie ir radi, bet dzīvē tie ir sveši cilvēki, uz kuriem nav jēgas paļauties..
From: | duujs |
Date: | October 26th, 2005 - 10:37 am |
---|
| | | (Link) |
|
Tā ir, bet prātā paliek vēlme un cerība, jo viņi ir mani tuvākie radinieki. Vienīgie..
nu, ko nozīmē - tuvākie.. redz, kad dzīvē vajag to tuvumu, tad vienkārši nav!
From: | duujs |
Date: | October 26th, 2005 - 10:41 am |
---|
| | | (Link) |
|
Man dzīvē ir pārāk maz veicies ar izpratni kā ģimenes siltums un tuvība, tāpēc turos pie tā paša, kas ir :-)) tāpēc nesaprotu tos, kam ir vienkārši ideālas ģimenes, bet paši to nesaprotot, taisa paši sev problēmas.. :-))
Man ir bijis kaut kas pa vidu. Un pavisam reāli raugos uz situāciju, ka pie manas nāves gultas nebūt nebūs kāda māsīca vai tml., bet visdrīzāk kāda dzīvei līdzi izvilktā draudzene.. Tā vienkārši ir realitāte!
From: | duujs |
Date: | October 26th, 2005 - 10:48 am |
---|
| | | (Link) |
|
Jap..
| From: | ulrich |
Date: | October 26th, 2005 - 10:13 am |
---|
| | | (Link) |
|
druums gadiijums.. un kas briesmiigaakais, taadi notiek lielaa daudzumaa.. Vieniigais, kas te veel pietruukst ir staasts par to, kaa kaads uzreiz atceras par sev pienaakushos dalju no nelaikja mantas un kascis par to...
From: | duujs |
Date: | October 26th, 2005 - 10:38 am |
---|
| | | (Link) |
|
Nē, te tiek piesauktas kaut kādas bērnības sāpes un savstarpējā neizrunāšanās.. | |