Mobilais telefons jau sen nav ekstra. Nemirst no bada... un līdz pārticībai ir vēl bezgala daudz gradāciju. Vismaz pēc manas iekšējās izjūtas. Mēs izdzīvojam, nevis dzīvojam. Nu labi, bija pāris gadi, kad varēja jau sākt dzīvot. Vēl biki un varbūt varētu runāt par pārticību. Bet tagad runāt par pārticību? Kad katrs 10. ir bezdarbnieks un daļa no tiem, kas strādā, nesaņem algu. Kad algas tiek pamatīgi samazinātas... Varbūt mums atšķirās tā izjūta, kas kuram saistās ar pārticību...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tieshi taa..
"paarticiiba" protams ir relatiivs jeedziens, atkariibaa pret ko saliidzina..

filmas kontekstaa, pasaules karu kontekstaa, graustu Indijas/Dienvidamerikas un Aafrikas vidienes kontekstaa - mees dziivojam loti paartikushi..

Saliidzinot ar Skandinaaviju un Sveici - mazaak..

Savukaart tas, kas notiek sobriid- ir objektiivaa realitaate..
Cilveeki vienkaarshi loti aatri pierod pie eertiibaam.
Pat pie taam, kas patiesiibaa viniem nemaz nepieder...

"Peerc/paardod" industrija mums visu laiku zombee ar - paartikushaas un normaalas dziives standartiem.. Nekad nav gana.. Visu laiku vajag vairaak.. bla,bla.. Tas rada sajuutu, ka esam pusnabagi, jo citiem tachu esot vairaak..

Tikmeer liela dalja no mums veel joprojaam straadaa, ir skoloti, runaa vairaakaas valodaas, brauc ar masiinu, dziivo normaalaa dziivoklii vai maajaa, var nopirkt sev daudz maz veseliigu un dazaadu paartiku, izveeleeties apgeerbu, iet uz krogu, kino un teaatri, sad tad celot..

(Reply to this) (Parent)