ulrich - April 16th, 2006 [entries|archive|friends|userinfo]
ulrich

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

April 16th, 2006

[Apr. 16th, 2006|07:13 am]
Gandrīz pilnīgs klusums.. Klausies kā zem plānas audu,muskuļu kārtas mehāniski precīzi pukst Tava paša sirds,ļaudama Tev dzīvot un iztēloties,uz kurieni,piemēram, steidzas retie autobrauceji,kas joņo pa ielu . Esmu iedraudzējies ar klusumu un daudz maz pieradis pie "jaunās lietu kārtības", brīvdienās un vispār rītos kā tādos.Pat neskatoties uz to,ka man tā šķiet absurdi ačgārna un nepelnīta. Dostojevskis rakstīja: "Cilvēks ir nelietis,pierod pie visa".Pat tā ka var savu miesīgu bērnu, daļiņu no sevis, sūtīt pelnīt naudu ar savu miesu, un pēc tam paprasīt no viņa pēdējās nopelnītās kapeikas,lai salāpītu paģiras un piedzertos,kamēr viņa sieva un divi citi,vēl mazgadīgi bērni mājās jau nedēļu cieš badu..Pie tam viņš mīl tos..Jā,jā bezgala mīl..Alegorija,cienītie..Protams,ka tikai un vienīgi alegorija..
linkpost comment

Lieldienu plaani [Apr. 16th, 2006|12:31 pm]
Aizbraukšu pie omas..Sēdīšos vilcienā un aizbraukšu.. Mosh vinja ari sodien ir palikusi galiigi viena. Manuprat, tas nekur neder un man savukart iespejams deretu mazliet juuras.. Ar juuru ir viegli..Taa ari dariisu..Bet Juus,tie kurus loti miilu un tie,kurus nemaz nepazistu- juutieties labi, mazliet palukojieties uz sevi un sev apkart. Domajiet gaishas un harmoniskas domas par sev tuvajiem un milajiem un lietam kaa tadam. Tas tacu pa lielam ir so svetku viens no vestijumiem. Es aizbraukšu pie omas..
linkpost comment

Vilciena piezīmes [Apr. 16th, 2006|02:39 pm]
Gandrīz vai neticami..Ar proletariātu un purčika tipa krieviem piebāztā vilcienā,kas bruņojušies ar Latgales alu plastmasas pudelēs, sastapu kādu pāri no Austrālijas. Patiesībā viņi man apsēdās blakus..Brīnumjauki izrunājos angliski..Tādi patīkami un labdabīgi ļaudis..Beigās apmainījāmies vizītkartēm un teicu,kad kādreiz braukšu pie šiem sērfot,noteikti ieskriešu ciemā..-)
linkpost comment

Kapu piezimes [Apr. 16th, 2006|03:27 pm]
Saplūcu omai pūpolus..Velns,žēl kkaa bija tos kokus plēst..Tā nu nodarot iespējami mazāku skādi, man sanāca tāds mazs,bet mīlīgs pušķītis. Kapos uzrāva uz piņņu..Kā jau varēja gaidīt, uz zināmu atmiņu un sev svarīgo lietu bāzes,bik palika sevis žēl.. Pašņaukājos, ātri savācos,apsveicu ar lieldienām arī no Tevis un apsēdos smiltīs pavērot ļaudis un ģimenes,kas te,saprotams šodien lielā skaitā.. Jauki viņi runājās..Tieši tā kā tas parasti notiek.. Viens puika tūlīt laidīs pūķi.. Nedomāju,ka kas dižs sanāks..Švaki ar vēju..Esmu laidis pūķus un zinu.
linkpost comment

Roku rokā. [Apr. 16th, 2006|03:58 pm]
Ļaudīm patīk staigāt sadevušamies rokās..Nav jābūt Einšteinam,lai saprastu kādēļ.. Daudz Jūsu te šodien..Un labi,ka tā..Ceru vienīgi, ka kad laiks sabojāsies un brīvdienas būs galā, Jūsu skaits krasi nemainīsies..Man ir tā..Vai Tu staigā roku rokā visu laiku,vai nestaigā nemaz..Lai staigatu roku rokaa nav nepieciesamas brīvdienas.
link1 comment|post comment

navigation
[ viewing | April 16th, 2006 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]