| |
[Apr. 30th, 2006|02:40 pm] |
|
Auksti un vientulīgi šovakar. Stūrē viens pats auto pa ceļu un domā-varētu būt kāds stopotājs,ar ko varētu parunāties tāpat par neko,lai nedomātu dumjas domas. Tad pārbrauc mājās un arī te neviena nav.. ja nu vienīgi netīrie trauki un uzdzīves paliekas. Tad palien zem segas, Tev ir auksti un vientulīgi un Tu secini, ka nemaz nevēlies nevienu satikt, tik vien kā justies gaidīts un mājās. Tagad tiec nu gudrs..Šovakar varētu būt un ir labo vārdu,vienkāršu, siltu,patiesu,tīru sajūtu vakars,aber iespējas to paust un realizēt ir,maigi izsakoties, niecīgas. Tad tas nāk pār Tevi atpakaļ jau atgrieztā formā un Tev kļūst bikiņ skumji. Bet nekas.Palasīs,ka grāmatiņu un mosh pa sapņiem realizēs, ko jauku un mīļu. Sāk skanēt salkani,bet tā višš ir. Cilvēcīgi. |
|
|
