|
[Apr. 28th, 2006|08:38 am] |
|
|
|
Comments: |
| From: | ulrich |
Date: | April 28th, 2006 - 08:56 am |
---|
| | | (Link) |
|
kaa tad es atkal sevi buutu mociiijis? nudien netieku gudrs. mieriigi kaa cilveeks devos cuceet.
Nu ne vakar.. Bet tādas skumjas un grūtsirdība Tevi nomāc.. Un katru reizi iedomājos par Viņu, ka Viņai noteikti jau viss piemirsies un jauna dzīve, un varbūt jau dziļi vienalga, bet Tu mocies.. Dziļi sevī. Nē, nu ir ok, katram tas periods var būt dažāds, pat gadiem ilgi, tikai žēl, ka tik daudz laika paiet, kamēr paiet..
| From: | ulrich |
Date: | April 28th, 2006 - 09:06 am |
---|
| | | (Link) |
|
laagaa nezinu, ko lai te saka..
Laikam arī grūti pieņemt, ka vīrietis var tā un tik ilgi skumt.. Zini, tas stereotips, kas valda sabiedrībā, ka vīrieši neraud, laikam arī nostrādā.. :)
| From: | ulrich |
Date: | April 28th, 2006 - 09:12 am |
---|
| | | (Link) |
|
ko, lai saka - suudiigs viirietis, droshi vien:)
Muļķības!! :) Drīzāk sūdīgs stereotips, jo arī vīrieši pārdzīvo! Varbūt tāpēc gadās, ka sievietes ir nežēlīgas pret vīriešiem, jo nemaz nepadomā, ka viņš arī ir cilvēks un viņam var sāpēt..
From: | (Anonymous) |
Date: | April 28th, 2006 - 10:02 am |
---|
| | | (Link) |
|
nekas nav ne piemirisies, ne aizmirsts. un vienalga arī nav. bet dzīve jauna. tā ir! | |