Previous | Mem | Next
 
etnomuzikologs
uks
02 Marts 2008 @ 16:33
 
Kad es vēl mācījos pamatskolā, solfedžo stundās man diktāti parasti sagādāja grūtības, taču intervālu un akordu secības es rakstīju perfekti. Jānim, savukārt, bija pretēji un tā nu mēs mainījāmies ar burtnīcām, beigās saņemot labas atzīmes, bet starp mums sēdēja cits biedrs, kurš par saviem starpniecības pakalpojumiem to visu norakstīja, jo viņam negāja nekas. Manuprāt, cena bija pārāk augsta.
 
3 raksta | ir doma
 
( Post a new comment )
[info]arch on 2. Marts 2008 - 16:48
Slikti, ka šāda veida atklāsmes mums nāk tikai šajā vecumā. Manuprāt, skolās par maz vai vispār neliek bērniem saprast špikošanas bezjēdzību un graujošo iespaidu tās būtībā.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
etnomuzikologs[info]uks on 2. Marts 2008 - 16:54
Tajā vecumā bija atklāsme, ka par sūdīgām atzīmēm vecāki kaut ko var piegriezt. Kaut arī dzirdes pārbaudes nav kaut kas tāds, ko var iemācīties, bet vecākiem taču vienalga.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]arch on 3. Marts 2008 - 00:30
Jā, un tā ir kļūda pašā saknē, ka tā ir vienīgā atklāsme, kas mūs sasniedz.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)