Vieni precas, citi šķiras, bet es neko. Sēžu te tā kā tāda beka. Jau nedēļu sarakstos ar vienu austrāli, kurš neparko nevēlas saņemt naudu ar standarta pārskaitījumu un atsūtīt man tās nolāpītās lugas. Ko es darīšu ar lugām, ja? Protams, izlasīšu un tad jau ar kreatīvo komandu spriedīsim, ko darīt tālāk - vai kaut ko pārrakstīt, vai iestudēt, ja iestudēt, tad kur iestudēt, utt. Vispār kādreiz man tas šķita baigi vienkārši. Atnāk pircējs, nopērk biļeti pa 7Ls un viss ir kedās. Bet patiesībā ne sūda tas nav tik vienkārši. Telpu īre, gaisma, skaņa, aktierdarbs, režija, kostīmi, dekorācija, dekorācijas uzbūve/nobūve, nodokļi, nodeva par biļetēm, autortiesības. Tas viss kopā sastāda ļoti skaistu skaitli. Nu, vienalga, kad nāks tas viss tuvāk, tad arī aprakstīšu sīkāk. Vispār es par dzīvi nesatraucos, viss notiek baigi mierīgi, baigi ierasti, visu pienes klāt kā uz paplātes un nav sevi jāapgrūtina. Lasu jūs bieži, reizēm arī kādu komentāru atstāju. Nu, nekā interesanta.