Man ir tik kolorīta frendliste, cik nu vien var vēlēties, bet, atklāti runājot, man nav ko lasīt. Un tieši tādēļ arī esmu nolēmis kaut ko uzrakstīt. Par sevi.
Pēdējā laikā es jūtu, ka arī man vajag apzagt šo valsti. Protams, ne jau tādā mērā kā to ir darījis iepriekšējais pilsētas priekšsēdis, bet, nu tā, ar mēru. Viens vecs žīds ir teicis: no kopējā katla vajag ēst ar mazu karotīti, bet katru dienu. Tas pat kļūst par tādu kā pienākumu aukstās sabiedrības priekšā, nu, apzagt, es domāju. Galu galā Latvijā esošais naudas maiss ir gana liels, un viens iedzīvotājs, kļuvis par 2 latiem nabagāks, badā tomēr nenomirs. Kāds man labums maksāt nodokļus (šobrīd esmu spiests), ja ir skaidri redzams, ka lielākā daļa no tās naudas aiziet ne tur, kur tai patiesībā vajadzētu nonākt. Kādreiz rādīja reklāmu, lai sekmētu nodokļu maksāšanu un tur tikai teikts, ka visa nauda patiesībā paliekot mums pašiem. Veselības ministrija no budžeta nemaz tik mazu naudu nesaņem, taču par visu vēl ir jāmaksā atsevišķi. Valsts gadā uz vienu iedzīvotāju tērē ~870Ls, nu, tā vismaz vajadzētu būt, bet rezultātu kaut kā galīgi neredzu. Tāpēc, draugi, nav vērts.