Esmu imūns pret visādiem aizvainojošiem tekstiem, taču, norāde, vai, pareizāk sakot, ciniska piebilde par darba laiku "tev par to maksā", man nav paciešama. Es vēl pieciestu, ja to teiktu kāds tautā mīlēts mākslinieks, kurš vairākkārt nominēts kādai balvai un ieguvis to, vai kāds no pieredzējušakajiem māksliniekiem, Staļina prēmijas laureātiem. Bet ne jau kaut kāds sevī iemīlējies kārns zaļknābis, kurš pabijis kādā Holivudas kārtējās atraugas masu skatā, kuram šķiet, ka visa pasaule ir pie viņa kājām un ka viņš ir baigais stārs. Vārdā, protams, nesaukšu, bet ir tur viens tāds piestaigātājs. Varētu padomāt, ka esmu teātrī piesiets un man nav gana daudz pašcieņas lai paceltu cepuri un aizvērtu durvis. Bet aktieri jau ir tie, kas stāv rindiņā pie durvīm un lūdz, lai viņus uzņem tur. Taču kopējā jauno aktieru tendence, ka viņi nav nekas, līdz viņu darbu neiemīl skatītājs, strādā. Jebkurā gadījumā paldies Regnāram V. par toleranci un neaugstprātību.
1 raksta | ir doma