Es pat nezinu - gribu es uz to universitāti vai negribu. Jaunas pazīšanās no vienas puses un paspēt visu laikā no otras. Un tikai tagad, kad vasara jau ieslīd savā nobeiguma stadijā, es saprotu, ka esmu to izniekojis. Bet nekas. Nākošajā gadā atļaušos pavadīt visu jūliju laukos un nekur citur. Ar visu to, ka tur nav nekādu komunikāciju, tajā visā ir kaut kāds šarms. Labāk es dzīvoju informatīvi askētiski, taču ar šiku. Nu, tādu, zemnieku šiku. Ziniet, tur ir daudz foršāk nekā Rīgā.