man tas pats. un principā tajā klasē nonācu vairāk vecāku motivācijas vadīts (dabaszinātņu klase, kas skaitās visnepatīkamākā, jo tur visus trīs gadus ir ķīmija, fizika, bioloģija, kamēr pārējās programmās katru gadu ir pa vienam no šiem priekšmetiem).

nav jau tā, ka es izteiktā formā ilgojos, tomēr tāds neliels sentiments pa retam uznāk. visiem tāds ir.

es zinu, ka pēc skolas beigšanas es vienaldzīgākajā gadījumā satikšu nevienu cilvēku, labākajā - 4. Es kaut kā nejūtos slikti, ja ilgstoši neesmu baudījis viņu klātbūti. Vispār šobrīd ir tā, ka gribas nopirkt sintiķi, notīties uz laukiem un mierīgi, netraucēti darboties.

es uzturu kontaktu ar vienu cilvēku. otrs nav Latvijā. bet atmiņas šā vai tā ir un paliek, ieskatot visus pārējos.

es laikam vispār gribētu proporcionāli apgriesi - lielāko daļu laika pavadīt laukos un dažreiz atbraukt paviesoties pilsētā.