|
|
Otrdiena, 1. Maijs 2007, 21:43
fragments
VII
KAD MANI sauc lejup ik pa mazam miesas gabalam, piemīlīgajam biezenim ietinot manas ciskas savā siltajā un zaļgandzeltenajā atverē, raujot atoru uz leju un leju, uz savu apakšzemi, savu nekurpzemi, es ļauju apkārtējai telpai atklāt sava brūces. Nakts tur tumšu lukturi un atrauj vaļā tā aizvirtni, un mana akluma piķa melnās tumsības redzeslokā izsprāgst kaujas lauks ar mežonīgiem meteoriem, asinīm noplūdušiem mēnešiem, saulēm un kvēlojošām planētām, sakropļotiem asteroīdiem, trakojošām komētēm, gaismekļu pulkiem, zvaigžņu kustības spilgtajām grīstēm, zaļiem miglājiem, gāzveidīgiem miglājiem, baltiem un spirālveida miglājiem, astainām zvaigznēm un zibens lodēm, mirdzošiem saules plankumiem un uzliesmojumiem, žilbinošiem izvirdumiem, mākoņgāzēm un rīta zvaigznēm, jauniem mēnešiem, sarkanām planētām, zilām un vizošām zvaigznēm, arlekīnu krusām, spektrāliem pavadoņiem un neīstiem pavadoņiem, Sauli, Hēliju, Fēbu, Marsu, Saturnu, Ratiem, Kastroļiem, Lielo Lāci un Mazo Lāci - sadursmē, krāsainībā, šeit, rijīgajā iedobē, viens un karojot ar makrokosmu, vilkts lejup, aizspiestām acīm un riņķojot aizspiestām izspiežotpēdējo pili spektra aiz manem plakstiņiem, līdz es atkal tās atveru un sajūtu no jauna pierodam pie pelēcības, jo viss ir mūžīgi pelēks un man sāp spiediens zem ribām, elpot kļūst grūtāk, plaušas sasķelsies, kad viena puse būs aprīta, un spiediens... spiediens... sāpju planētas...
Niks Keivs "un ēzelis ieraudzīja eņģeli"
Otrdiena, 1. Maijs 2007, 19:01
Nu jā.
Tāds viss tomēr piepildīts, ka negribas pat runāt. Klusēju.
Akmeņi arī klusē. Pat tad, kad akmeņus skalda. Pacietīgi klusē.
Trešdiena, 25. Apr 2007, 21:53
par to sienu
Šovakar, lielā mērā aiz neko_darīt, aizdomājos par to 'sienu'. Sit mani nost, bet gravētājam vien par katru vārdu ir jāatdod vismaz lats ar kapeikām! Man ideja patīk kā tāda, bet neticu, ka ar dažiem nieka eiro no katra iegravēties gribētāja to projektu varēs apgriezt! Neticu, bet, ja godīgi, tad labprāt pastaigātos starp tām granīta sienām. Tur laikam nevāji radiāciju var sasmelties. .)
Otrdiena, 24. Apr 2007, 22:44
Kovārņi.
Kovārņi. Viņi tomēr ir putni intelektuāļi.
Kovārņi ir spējīgi lasīt cilvēku domas.
Reiz Kovārnis smalki jo smalki Vārnai stāstīja par Cilvēku.
Vārna pāris sekundes apdomājās un teica - 'Krāāāāā.. mi!!!'
Pirmdiena, 23. Apr 2007, 23:29
gļukomāns
reizēm nav jēgas kādam skaidrot savu 'Patiesību', jo Patiesība nekad nebūs viena.(laimīgā)
un vispār. jebkuras lietas Tēls un Būtība ir tieši atkarīga no 'Leņķa', 'Vietas' un 'Stāvokļa', no kura šī lieta tiek novērota un novērtēta.
Svētdiena, 22. Apr 2007, 23:28
Pārmaiņas.
Izgāja laukā. Saule.
Iegāja iekšā. Ēna.
Izgāja laukā. Saule.
Iegāja iekšā. Ēna.
Izgāja laukā. Ēna. :o Saule aiz mājas, aiz būdas vai alas. Vienalga.
Iegāja iekšā. Saule. :o Pa logu mājai vai būdai vai alai ienākusi. Vienalga.
Alai? Logs?
Ceturtdiena, 19. Apr 2007, 23:12
Rāms un Rāma
Rāms kādā rāmā pagalmā satika Rāmu. Rāma sēdēja smilškastē un rāmi dzēra smilšu tēju. Rāms paņēma Rāmu aiz rokas un viņi rāmi gāja. Lietutiņš rāmi rasināja. Visi, kas viņus uzlūkoja palika rāmi. Tajā pagalmā viņi nekad neatgriezās. Smilšu tēja palika neizdzerta.
Trešdiena, 18. Apr 2007, 23:38
Da.
Sēdēja viņš krēslā. Krēsls spieda pakaļu un redzēt arī ne vella nevarēja. Krēslā.
Otrdiena, 17. Apr 2007, 23:48
Iespaidā
Nepagāja ne stunda, kad bija pagājušas jau divdesmit septiņas minūtes, zars notrīcēja, jo kāds spēcīgi bija iesitis pa koku. Sauli tas neskāra, tā pat aci nenomirkšķināja, bet skudriņa vēkšpēdus nokrita uz zemes. Nabaga skudriņa tajā mirklī bija sēdējusi uz zara.
Alnis nejuta skudriņai līdzi. Alnis bija dziļi mežā. Trinās gluži gar citu koku.
Pirmdiena, 16. Apr 2007, 23:23
Nu t;ā.
Krēslam bija atvāzusies atzveltne, viņš bija lauzts. Reiz, savos labākajos laikos, kad uz viņa vēl sēdēja resnā šefa pakaļa un apkopēja slaucīja nosēdušos putekļus no viņa kājām, vienīgais ko Krēsls redzēja bija negaumīgi iekārtotās biroja telpas un mūždien neapmierinātie darbinieki, kuru galvenais uzdevums, kā Krēslam likās, bija vien_otra apmelošana un nomelnošana. Tagad Krēsls bija lauzts. Kādas Krēslam ne visai izprotamas rotaļas rezultātā, ko nereti mēdza spēlēt šefs ar savu manāmi korpulento, bet pēc sejas visai piemīlīgo sekretāri, Krēsla atzveltne nebija izturējusi. Krēsls bija lauzts.
Tagad Krēsla skatienam pavērās debesis. Un kaijas, daudz, daudz kaiju!
Piektdiena, 13. Apr 2007, 22:26
Ak!
Ak, Remarks izmirka alū! Viņs laikam to ir pelnījis!.
Piektdiena, 13. Apr 2007, 00:06
kāds
Kāds augšā raudāja. Klusi, censdamies raudas apslāpēt. Mēs visi esam tikai Cilvēki. Tās reizes, kad ūdens iet pāri malām, to ļoti labi parāda.
Otrdiena, 10. Apr 2007, 21:53
Vara_vīksne
Vairākas reizes pēc kārtas šo nolūrēju un noklausīju. Pat vairāk kā vairāk, liekas. Bet tik mierīgi viss. Un IR taču!
Pirmdiena, 9. Apr 2007, 13:41
Gvelziens.
Dazreiz gribas vienkarsi pagvelzt. Dažreiz pat nav slinkums to darīt. Pofig, vasara, rudens, ziema ir vai pavasaris!
Zināma burvība ir tajām nakts klaiņošanām pa ielām, sānielām, pagalmiem, pagrabiem un ne_pagrabiem. Tāda 'ateja' no dienas, no ik_dienas. Un maza nostalģija pēc vecajiem laikiem, bet absolūti bez nožēlas, jo mēs taču kārtojam un dzīvojam savu dzīvi pēc sava prāta, mums ir izvēle, un katrs izvēlas. Citiem garšo sālītas zivis, citam tikai ar melnajiem pipariem apkaisītas, liekas, vēl gluži jēlas.
Kāds atkal aizskāra laika tēmu. Laiks ejot. Lai iet. Vismaz ir kustība. Kas nekustas - sapūst.
Svētdiena, 8. Apr 2007, 21:30
Ziemelis.
Nu šīs dienas valda Ziemeļvējš. Atbraucu mājās un centrā visi cilvēki kkādi dīvaini, kā no Skalbes Ziemeļmeitas. Uz brīdi palika baisi. Vai nu viņi salietojušies vai es. Bet es taču nē. Uz kurieni mēs ejam?
Ceturtdiena, 5. Apr 2007, 23:37
Birums.
I Šis septiņkājis patiesībā bija vienu kāju zaudējis astoņkājis!
II Labprāt dzīvotu septītajā stāvā, bet tad mājai ir jāuzbūvē vismaz divi papildus stāvi!
III Pēdējais rūķītis vienmēr bija septītais!
IV Ja neatkārtotos DO, tad gammā būtu vien septiņas notis!
V Septiņās dienās vēsi iespējams apēst vienu kilogramu saldējuma, bet septiņus kilogramus apēst vienā dienā būtu auksti!
VI Stāsta, ka kaķiem ir deviņas dzīvības. Nonākot pie septītās, tie noteikti sāk dzīvot mazliet apdomīgāk!
VII Ja ir atnākuši vairāk par septiņi, tad liekos mierīgi var aizdzīt prom! Bet ko darīt, ja ir atnākuši mazāk par septiņi?
Ceturtdiena, 5. Apr 2007, 00:26
Nepielec.
Aizvien biežāk man tie viņu 'joki' nepielec.
Aizvien biežāk gribas palikt malā.
Aizvien biežāk gribas lietas izprast dziļāk.
Laikam esmu kļuvis vecs.
Otrdiena, 3. Apr 2007, 23:54
Laiks.
Pirmdiena, 2. Apr 2007, 22:02
Silence
Vows are spoken
To be broken
Feelings are intense
Words are trivial
Pleasures remain
So does the pain
Words are meaningless
And forgettable
Pirmdiena, 2. Apr 2007, 19:10
Kaķis. Rīts.
Un tomēr tas kaķēns man no rīta likās ļļoti bēdīgs! Domāju, ka tas nav dēļ sasistā stikla.
|
