|
|
Svētdiena, 8. Jul 2007, 23:28
07.07.07.
Septiņi pavasari septiņām vasarām labu dara.
Tu arī.
Septiņi kovārņi septiņām vārnām kefīru vāra.
Tu arī
Septiņi akmeņi septiņām smiltīm uzgulst ar varu.
Tu arī.
Vari?
Vai varēsi aizvakar laiku smagāku darīt?
Sestdiena, 7. Jul 2007, 01:47
Da
Ceturtdiena, 5. Jul 2007, 22:56
Prēx.
Te, re, te, tepat blakus, nekur tālu jau nav jālien.
Kema ta nigra zu nacia nema.
Un tomēr sestdien laižu uz (s)Pokaiņiem! Prieks, kur tu rodies? Laikam jau tu esi pats par sevi, klaidonis vienkārši. Noteikti ar basām kājām!!!
Ceturtdiena, 5. Jul 2007, 00:31
Jukucis.
Jucis Jukušai teica - Dzeram jūru šnabja vietā un uzkožam smiltis kā rupmaizi!!!
Un abi dzēra un ēda, ēda un dzēra! Saule nevarēja izturēt šo briesmu skatu, aizgāja un noslīcinājās! Skaisti! Vismaz no krasta skaisti bija!
No rīta dzima jauna saule. Tā vairs nebrīnijās, pieņēma jūru kā šnabi un smiltis kā maizi.
Bet Jucis ar Jukušu tikai dzēra un ēda, ēda un dzēra...
Pirmdiena, 2. Jul 2007, 00:00
Tikpatkātā.
Kādreiz bija tāda dziesmiņa. Tagad arī tāda dziesmiņa ir. Dziesmiņas jau nemirst. Ja dziesmiņu dzied.
Ceturtdiena, 28. Jun 2007, 01:01
Zebra
Zebra patiesībā ir Labirints.
Turklāt dubultais.
Pa balto ejot sauli baudi.
Pa melno - as cold as ice. Trešdiena, 27. Jun 2007, 00:06
Saruna
Kāds rāda kādam skaitli 412 un prasa - Ko tu redzi?
Kāds atbild - Septiņi.
Kāds prasa - Kāpēc septiņi?
Kāds atbild - Tāpēc, ka 4+1+2 ir septiņi. Otrdiena, 26. Jun 2007, 01:00
Paziņojums
Tātad, visi klausās!!!
Visi klausās sienāžus vēlos vakaros, lakstīgalas agros rītos, vardes, tramvajus, reaktīvās lidmašīnas un klusējošas zvaigznes. Klausās taču, bet ne visi saklausa!
Svētdiena, 24. Jun 2007, 22:24
:)
Svētki bija un svētki parādīja. Parādīja, ka Latvijā vēl ir gana labu Cilvēku. Čiuļi vs Čangaļi! .)
Nu, jā, ne visu ietērpsi vārdos. Tādēļ reizēm arī nemaz nevajag pūlēties.
Vārds pa vārdam, vārds pa vārdam,
Uzcēlām mēs siena zārdu.
Guļam iekšā, skaļi krācam,
Naktī zārdu brieži ārda!!
Āāāāāāāāāāā, brieieieieieieieiežīīīīīī!!!!!!!
Ceturtdiena, 21. Jun 2007, 22:32
go
Priecīgu Līgo laikam visiem. Varbūt ir jēga tomēr mazāk pievērsties līgošanās lietām, tā vietā vienkārši pieglaužoties mātei Dabai, ieklausoties tās maigajā balsī, kas nepārprotami norādīs vienu no miljons burvīgajiem ceļiem, kas ved uz Papardes ziedu. Pret to lūgums izturēties ar īpašu pietāti un cieņu, gan ļaujoties tā debišķīgajam valdzinājumam, lai tā zieds atvērtos atkal un atkal visa gada garumā, JO, tiem, kas vēl nezin - Papardes zieds ir daudzgadīgs un nebūt ne tikai istabas un vasaras augs!!!
Trešdiena, 20. Jun 2007, 22:59
NUtāāā
kā pa vieniem vārtiem iekšā, tā pa otriem vārtiem ārā un brīnās. citi jau nemaz arī nebrīnās. nebrīnās vispār vai nebrīnās vairs. es arī, bet no manas puses tas nav neveselīgi nebrīnīties, vienkārši spēju visas lietas pieņemt kādas tās ir. nu reizē gan ne visai viegli pieņemt. lūk, noliek mani fakta priekšā un tomēr nevar uzreiz to tā pieņemt kā tas ir, jo pilnīgi nepieņemami tas ir, nesaliekami pēc mana smadzeņojuma. sajūta apmēram tāda, kā, kad tev pasaka, ka kāds tuvs cilvēks miris. paiet laiks, reizēm mazāks, reizēm lielāks ar tādu sajūt, ka tas nav tainība, jo nekādi tam nespēj noticēt. nu kaut kā tā. vienkārši smadzene uz momentu nespēj to štellīti ievārīt un viss.
Otrdiena, 19. Jun 2007, 00:43
Citi saka.
Citi saka - Nepietiek. Es saku - Gana.
Paskaties! Tā saule taču nav ne Tava ne mana.
Un mākoņi debesīs un akmeņi, koki.
Nesaspringsti, elpo dziļāk, atslābsti, ielaid sevī gaismu,
Citādi Tu sevi vienkārši moki!
Piektdiena, 15. Jun 2007, 01:04
Kapliča.
Iegāja. Aprunājās. Iznāca ārā neko nesapratis. Bet citi domāja. Ne jau sakarīgi. Vienkārši. Vienkārši domāja, ka viņš saprata.
Dīvaini cilvēki.
Ceturtdiena, 14. Jun 2007, 08:22
rīc
Parasti no rīta diezgan daudzi pamožas. Tad viņi nomazgā muti, kaut ko ieēd(ja ir) un aiziet. Aiziet, lai atgrieztos.
Trešdiena, 13. Jun 2007, 23:46
Grāmata
Atradu Grāmatu un viņa mani sākumā paņēma ar savu krāšņo vāku. Sākumā tikai, līdz sāku Grāmatu lasīt. Tā vieta nebija Antikvariāts. Vieta, kur atradu Grāmatu.
Ar katru izlasīto Grāmatas lapu tā kļuva man tuvāka. Tad vēl tuvāka, vēl, līdz kļuva pavisam tuva. Tagad ir sajūta, ka Grāmatas vākam vairs nav absolūti nekādas nozīmes, tā varētu būt pat bez vāka! Un tomēr ir tik sāpīgi, ka šo Grāmatu nedrīkstu paturēt. Ir lietas ko nedrīkst, bet tik ļoti gribas! Tad cilvēks sāk sevi žēlot un citi cilvēki saka, ka viņš cieš, ka viņam sāp un ir slikti.
Cilvēki tomēr ir tādi sevis žēlotāji!!! Ja viņi to paši saprot, TAD it labi tiek ar 'problēmām' galā. Jāžēlo ir tie, kam klājas PATIESI grūti, nevis tie, izlutinātie, kas domā, ka viņiem klājas grūti.
Un ārā taču VASARA!!!!!!!
Pirmdiena, 11. Jun 2007, 20:56
Eh, kājas uz galda un tik klabēt, grabēt un filozofēt līdz pat pasaules galam. Ja maz tāda pasaule pastāv. Ja maz pastāv..
Svētdiena, 10. Jun 2007, 22:57
Pamodos.
Jāiet laikam gulēt.
Piektdiena, 8. Jun 2007, 22:54
Statistika
Brrr, vakar konstatēju sava nevecā conversiņa defektu. Aizdomājos, parēķināju. Nu jā, 160 km mēnesī. Tas ir minimālais nostaigātais. Ko tad īsti var gribēt.
Otrdiena, 5. Jun 2007, 23:09
Sarunās Sarunas?
Tad tu vienkārši runā ar cilvēku un liekas, ka saruna ir patiešām sakarīga un ar jēgu līdz brīdim, kad sarunu biedrs nekontextā sāk runāt par kkādu mistisku krāsošanu, lietām, kas nekādi nav saistītas ar sarunas iesākumā bīdītajiem objektiem. Un paveras jauni apvāršņi un rodas jauni tēli un, liekas, ka saruna var ievilties +bezgalībā, ja vien to neaptur kāds mistisks ne_mūs_radīts beakpoinc. Ko liekas!? Tā ir, tā vienkārši ir! Jēga, nejēga, tas viss ir relatīvi. Es domāju, ka sarunas kvalitātes viens no galvenajiem mēriem ir runātāja un uzklausītāja izjūtas, sajūtas, jūtas, vibrācijas, feelings, whateva..
Ja vien komunicētāji sarunas laikā gūst pozitīvas emocijas, tad saruna ir vērtējama ar + zīmi, nav svarīgs vairs tās saturs.
Vakar kaimiņš bija ienācis. Pēc brīža izgājis viņš arī bija. Bet pa to starpu mēs runājām par sauli, mēnesi, anti-sauli un anti_mēnesi, putniem, zāli, sāli, dubļiem, smiltīm, gumiju, melnajiem caurumiem, diferenciālvienādojumiem, konzervu bundžām, tārpiem, lemūriem, kovārņiem, kalmāriem un vēl par daudzām nozīmīgām lietām, gan mīkstām, gan cietām, par laimi, par nāvi, par dzīvi, kapiem, kapakmeņiem, zebrām un gumijas peņiem, par asarām, smaidiem, futbolu, badmintonu un praidiem.
Rīt, kad kaimiņš būs pamodies no dzēruma, es no veikala atnesīšu neko, jo parasti, kad viņš mostas, veikals ir ciet. Aiziesim uz veikalu vēlāk, lai prieks būtu lielāks, speciāli iesim lēnāk. Tad veikalā nopirksim. Un būs sākusie jauna diena ar savu nosaukumu un smaržu. Hmm, vispār arī ar garšu. Katrai dienai taču ir arī garša. Šodien tā garšoja pēc.. greipfrūta.
Otrdiena, 5. Jun 2007, 00:46
Na medveģa poidu bez vintofki, s mjodom poidu i s salom.
Pagājušajā gadā mans kaimiņš nebija mans kaimiņš.
Ai, gribu uz Magadanu. Tā vienkārši. Gribu Sibīriju. Liekas, ka tur varbūt vēl ir palicis kkas īsts. Varbūt.
|