Jucis Jukušai teica - Dzeram jūru šnabja vietā un uzkožam smiltis kā rupmaizi!!!
Un abi dzēra un ēda, ēda un dzēra! Saule nevarēja izturēt šo briesmu skatu, aizgāja un noslīcinājās! Skaisti! Vismaz no krasta skaisti bija!
No rīta dzima jauna saule. Tā vairs nebrīnijās, pieņēma jūru kā šnabi un smiltis kā maizi.
Bet Jucis ar Jukušu tikai dzēra un ēda, ēda un dzēra...