Vecumvecajam Pieradumam tomēr ir spēks. Ikreiz tramvajā kāpjot, izvelku braukšanas kartiņu un iebāžu ģīmī tam nabaga cilvēkam, kurš apsēdies bijušjā konduktora vietā.
Es biju uz laika izgājis, no tiem ierastajiem Draņķiem. Bija labi, bet tad atkal. Un vajag, jo savādāk jau nekādi nevar noķert Atšķirību.
Samuģīju citronu, apelsīnu, cukuru, kaltētu rīvētu ingveru un karstu ūdeni. Debišķīgs dzēriens. Kāds labs Cilvēks iemācīja. Labi, ka ir labi Cilvēki. Vismaz daži ir. Noteikti.
Šorīt jau kuro rītu satieku Pavasari, abi divi ar Saulīti priecē un gurdina vienlaikus. Sēdēt tik Parciņā uz Soliņa un filozofēt par vēl nenobirušām Lapām Kokos. Laikam Ziema šogad ir bijusi vāja. Vai varbūt saudzīga. Viltīga noteikti!!!
Vektori norāda virzienu, bet ar Ampēriem mēra strāvas stiprumu, Wati - jauda, bet ņiprumu???, kādās vienībās mērīsim Cilvēku ņiprumu?
Es nemēģinu iedomāties personisku Dievu; pietiek godāt pasaules uzbūvi, ciktāl tā atļauj mūsu nepietiekamajām sajūtām to apbrīnot.
Alberts Einšteins