Un, liekas, liktenis dažreiz gaida tieši mūsu dzīves pēdējo dienu, lai izrādītu savu varenību un vienā mirklī sagāztu to visu, ko būvējis gadiem ilgi, un tas spiež mūs iesaukties līdz ar Labēriju: "Nav šaubu, es esmu dzīvojis vienu dienu par daudz."
/mišels de monteņs/