Kas ir īstāks? Cilvēks, kad viņš sarakstās ar otru un no sirds stāsta, ko domā, jo viņam nav nekādu šķēršļu, vai arī cilvēks, kurš sarunājas ar otru face-to-face un līdz ar to "uzvelk" sev ārējo masku zem kuras tas otrs "es-rakstītājs" vairs nav tik viegli izšķirams? Un kas ir "īsts"?