Šovakar izdomāju noskatīties filmu 2012. It kā temats jau ir interesants un liku cerības, ka kas nu tur būs, bet beigās tāda amerikāņu filma vien sanāca, kurā tiek izmantota tikai Sony firmas tehnika, Bentley mašīnas un man, kā pazinējam, likās smieklīgi, ka filmas sākumā pazemes laboratorijā, kurā pētīja procesus uz saules utt. vienā rekā bija iebāzti kādi 8 Behringer lampu preampi vai kompresori (nevarēja tik sīki saskatīt), kā arī vēl pāris Behringer kastes. Tas man likās varen lažaino no filmas veidotāju puses, jo priekš kam gan tur vajadzīgi 8 preampi lai mērītu saules procesus pie tam atrodoties 3km zem zemes? :D. Protams ļoti traucēja arī pārspīlētais sižets, kur galvenie varoņi tik neticami visu laiku izglābās un pārlidoja puspasauli, ka pat tad, kad daļa no viņiem gāja bojā, es viņus neņēmu par pilnu, jo ticamības moments bija 0. Kopumā izklaide jau laba, bet nesaprotu, kādēļ to visu ar šādām niansēm vajag pataisīt par komēdiju pilnu ar apslēptām reklāmām un 8 Behringer preampiem 3km zem zemes lai skatītos kosmosā.

P.S. Nokačāšu filmu vēlreiz un tad uztaisīšu screenshotu, jo kaut kā pārsteidzos un izdzēsu uzreiz pēc noskatīšanās.

P.P.S. Arlabunakti!

New York Times apskatot Kalifornijas universitātes pētījumu apgalvo, ka vidējais amerikānis katru dienu patērē 34GB informācijas un aptuveni 100,000 vārdu.
Tas nav gluži tā, ka cilvēki izlasa 100,000 vārdu (tas gan būtu labāk cilvēcei), bet ikkatru 24 stundu periodā gar cilvēku acīm, ausīm pārskrien simttūkstoši vārdu gan TV, internetā, radio, sms utt.

Avots: Lifehacker.com