vilciņš

Viens maziņš ābolu vīriņš teicās, ka šī esot jauka grāmata. Tā nu šodien, esot bibliotēkā, atcerējos un izņēmu. Pirms lasīšanas iekārtojos ērti, uzliku austiņas, kurās skanēja mierīgs džezs lietainām dienām un paņēmu kaķeni klēpī. Tiešām tā sajūta, kas ir šitajā darbā + murrājošs objekts klēpī + mierīgas saksofona, trompetes un klarnešu skaņas uztaisija tādu bezgala labu sajūtu. Plejlisti nebiju mērijis, bet pēdējā dziesma beidzās tieši pirms 65 nodaļas. Pēdējās nodaļas. Tagad atliek teikt - visu cieņu, man patika :).

Iesaku.

Kā jau vienmēr, lasot grāmatas, es tās interpretēju saistībā ar savu kontekstu, domām un notikumiem. Lasot šo mazo grāmatiņu un saistot tajā sniegtās atziņas ar sevi un saviem nākotnes plāniem sajutos kā saka insipired  - tas ir vairāk vai mazāk viss, ko varu pateikt par šo grāmatu.

Iesaku visiem, pat tad ja neviens neplāno tapt par tirgoni. Ir vesels lērums spārnoto teikumu, kurus nekad nenāk par sliktu atkārtot, lasot grāmatas.