vilciņš

Tur, Baldonē, tomēr ir labi.
Špaktelēt griestus un sienas skanot Sigur Ros ir dīvaini.
Visu laiku liekas, ka tiek celta jauna pasaule.
Saulriets tur arī ir ļoti skaists.
Gulēt gan uz reģipša plāksnēm ir ļoti neērti, bet nu, ko padarīsi.
Beidzot "mājas".

Ko tur daudz.
Grūti bez maza abolu vīriņa virtuālajām rokām,kas palīdz, bet, kā Šopenhauers māca, sakostiem zobiem jāmēģina dzīvot ar sevi?

Atņem man, atņemšu Tev.
Netīši, bet sanāks.
ai.

Un patiesībā - bardaks.


Sambadī.
Teik mī avej, teik mī avej..