#291
Pēc piemirstas dzimšansdienas.
Alkstu mīlēt.
Un mīlēt.
Un es zinu, ka mīlu.
Ļoti.
Aizmigt tagad klēpī.
Pasaules centrā.
Līdz asarai.
Eh, un ja kāds lasa, tad piedodiet par atklātību.
Pagrūti tomēr.
Un es zinu, ka Tu lasi.
Un nebaidies.
Ja ir, saki.
Ja ir, saki.
Mana guļamistaba ir stāvu zemāk, bet pašlaik škiet, ka es palikšu tepat.
Lai mūzika skan, jo spēlēt ar viņiem es nevaru.
Un saule jau ir uzlēkusi.
Skats ir dievīgs.
Un smarža.
Un fakinais attālums, kas tuvina.
Un tiešām ir liela pakaļa.
Ir.
Un Tu.
Domas un sajūtas tomēr es nespēju uzzīmēt un uzrakstīt.
Tas ir jāmāk.
Un es labprāt parādītu.
m.