vilciņš

Wow, jau piecsimtā zem taga sajūta piefiksētā doma.

Šorīt pēc skriešanas pa taisno devos uz Rimi lai nopirktu ūdeni. (Man kā lauku cilvēkam pēc būtibas, vārdu savienojums "pirkt ūdeni" skan nedaudz absurdi, bet nu tāda tā Rīga ir.). Paņēmu plauktā kaut kādu Morshinska minerālūdeni, kurš it kā ir iegūts Džerelo Moršinske ieguves vietā, Ukrainā. Protams, ka tas garšo pilnīgi pēc parasta ūdens, bet nu ko tik mūsdieās nepārdosi. Vismaz pudele ir skaista. Atgādina kaut kādu padomjlaiku aluspudeli.

Mani ļoti uzjautrināja tās Rimi pārdevējas, kurām galvā bija vainagi. Vadība nolēmusi šādi pietuvināt viņas pircējiem. Nu, doma jau nav slikta, bet mākslīgais vainadziņš pārdevējas matos tā ironiski gulēja, jo viņa ne pavisam neizskatījās priecīga par tā esamību. Viņai pie tam arī nemaz nepiestāvēja konkretais vainadziņš, bet man toties tas lika pasmaidīt.