Piliens juuraa.

Ak, šausmiņas!
Es tiešām nezinu, kas vainīgs. Visticamāk jau es pati.
Bet man ir tik liels bezspēks un nekā nedarīt gribēšana.
Tik ļoti gribās ielīst aliņā un pačučēt un paskūpstīties
ar Viņu, apzinoties, ka nekur nav jāsteidzas un neko nevar
šinī dzīvē nokavēt. Un kā vēl var nokavēt. Un kā vēl
var...
Man nogurums.
Milzumliels.
Un nevēlme ko darīt.
---
Jāpadzer kafija.

Es šodien sāku Jūs visus ienīst & uzskatīt par liekuļiem.
Tā vienkārši, jo Jūs tā uzvedaties.

Man tik ļoti patīk laiku pa laikam piedzerties. Bet foršā kompānijā un ar labiem cilvēkiem. Tādiem, kuri mani par to nenosoda. Un ir tik forši skatīties pēkšņi atnākušu saullēktu pēc Jomas ielas svētkiem Jūrmalā un gvelzt romantiskas un reibušas muļķības savam mīļajam, jo vienkārši nav, ko pīpēt. Ir tik mīlīgi, kā Viņš iedod jaku Laumiņai, kura ar Kūmiņu sadomājusi laist vakara peldē pa puspliko. Šorīt bija tik nenormāli forši nedaudz aizgulēties, pamosties esot vēl lopā un taisīt brokastis mīļajam, jo Viņš taču ir pilnīgi skaidrs un zina, kas jādara, lai tiktu pie mērķa. Man šobrīd vēl aizvien tik ļoti reibst galva un gribās ieteikt cilvēkiem, kurus satieku, lai viņi uzmanās, jo varu viņus apvemt. Bet par spīti tam laikam rakstu bez pārākām drukas kļūdām, jo Tilde neko vēl nav pasvītrojusi ar savu jauko sarkano svītriņu. Es braukšu pakaļ Mammai uz nometni un peldēšos ezerā.
Ah!!! Es esmu tik ļoti, ļoti pohaina un vakar biju tik ļoti, ļoti lopā. Es to baudu, un man tas patīk, jo zinu, ka pienāks tas maģiskais mirklis, kad tādai baudai vairs nebūs nozīmes. Bet tagad ir tas mirklis, tas īstais, īstais mirklis, kad man viss ir pilnīgi vienalga, un es daru to, kas man patīk, un jā... Man ir baigā pohiņa.
---
Yo!

Es esmu kaila Jūsu priekšā.
Un es nesaprotu, kā Jums nav karsti sēdēt savos kažokos.
+kailumam ar kailumu saskaroties rodas jauka sajūta.
---
Es šodien nogaršoju TO zemeni.
To, kas ir visu zemeņu etalons.
Viņa bija tumšu ķiršu krāsā un tik maiga, ka sašķīda manā mutē no mēles pieskāriena vien, man nemaz nevajadzēja pielietot zobu spēku. Zemenes garša pat šobrīd vēl pavīd manā mutē kā spoks. Un es gribu vēl tādas zemenes.
---
Es aizņemšos no Maurīcīja entuziasmu. To, ar kādu viņš rok laukā mazos radījumus no zemes.

Kādēļ Tev ir tik konservatīva draudzene?
Varbūt tādēļ, ka pats tāds esi, bet nevēlies to visiem tā uzreiz atklāt?

Es aizvakar naktī sapņoju, ka vēlreiz taisu diplomdarbu. Atkal Apsīte mani lamāja, bet šoreiz es viņai atbildēju ļoti rupjiem vārdiem - tā, ka viņai nebija, ko teikt. Pēc tam tanī pašā sapnī es zvanīju Anetei un to stāstīju, ejot gar kaut kādu sienu, kura palika arvien lielāka un lielāka, draudot mani saspiest.
---
Es sapņoju par to, ka dzīvoju ASV un man ir mazs, balts sunītis, ar kuru gāju staigāties. Tad viņu nobrauca - no sākuma pusi purna, tad visu pārējo. Tanī pašā naktī mana māsa mācēja vadīt auto, mēs braucām mājās no veikala, veicām labo pagriezienu, un tad mūsu auto pieķērās kāds vīrietis un draudēja ar ieroci, bija diezgan spraigs moments. Es pamodos slapja (īpaši tajās vietās, kur āda saskārās ar ādu - manu un Viņa). Tad es nokļuvu kādā pasaulē, kurā visi bija zinātnieki, gudri, pārāk gudri un tamlīdzīgi, bet tajā bija palicis pavisam mazs pleķītis ar īstu dabu - lielu ūdenstilpni, salām, dzīvu dabu. Šie gudrie cilvēki gribēja nīcināt laukā arī to, bet man ar šo dabas gabaliņu (apmēram četru Arēnu Rīga izmērā) bija īpaša saikne. Es devos dzīvot pie viņiem. Tur bija valis, kurā varēja iekāpt kā automašīnā, kas līdzīgs pērtiķiem, vien ļoti staipīgi, un daudzi, daudzi citi zvēri. Beigu beigās mazā dabiņa laikam tika izglābta, bet to es īsti nezinu, jo tad jau es sāku mosties.
---
Tad vēl vienā sapnī es sapratu vai arī man kāds augstāks spēks vēstīja, ka man jāiemācās čigānu valoda. Man tā vēl aizvien šķiet. Ir spēcīga sajūta, ka tas manā dzīvē var noderēt vai pat izglābt mani.

Man šad tad vēl ietrīcas sirsniņa, un manī visā iezogas ilgas pēc tā, kas ir bijis.
Tāda nedaudz patīkama sāpe.
Viss taču ir kārtībā ar Viņu un visu ap Viņu.
Bet tās ilgas & atmiņas, tādas kā gaidu skudriņas, esot Klusajā centrā.
Viss labi, cenšos sev iemācīt, ka man Tas patīk kā cilvēks, ne vīrietis.
Bet tik un tā, šad tad ierakstu google Tā vārdu, lai uzzinātu, ko esmu palaidusi garām.

Šis rīts bij' tik brīnumaini laisks un intīmas tuvības pilns, vārtoties pa gultu kailiem, pļāpājot par to, kas nu šodien notiks.
Es bieži mēģinu par savu dzīvi domāt, vai tā būtu filmas vērta. (Vai tāda būtu Tavējā?)
Un mani ļoti priecē mirkļi, kurus es varu iedomāties uz lielā ekrāna.
Šodien ar Viņu sarunājām iet uz Māras dīķi lasīt grāmatas. Viņš - Rokupāciju, es - Sociālo psiholoģiju.
Biju neizpratnē, kad Viņš piečunčināja manas ielas galā ar savu sarkano, bet tad mēs devāmies.
Un lasījām grāmatas, mielojāmies ar neveselīgu pārtiku, katrs vilkām citu dūmu un likām kopā citus burtus kādas pļavas vidū.
Tas bija tik... Nereāli.
Forši.

Man šodien ļoti kaitina Viņš. Pat mazā pudele vīna nav spējusi nomierināt. Padomāju, ka būs labāk, ja palikšu mājās. Bet pie māsas paliek viņas draugs. Man tiešām nav kur palikt. Pavisam, pavisam nekur. Un Viņam ir vienalga. Ja es tagad zvanītu, būt tāpat, kā pa dienu. Viņš paprasītu, ko es vēlos un uz atbildi: "Neko!", Viņš atvestu mani mājās un liktos mierā, jo redz' laikam ir tik neiespējami vienkārši pavadīt laiku kopā, man vienmēr ir kaut kas jāvēlas. Ko lai es vēlos šoreiz?
Man tiešām nav kur palikt. Man nav māju. Guļu es parasti pie Viņa, manas mantas ir te.
Bet kad abas vietas nav pieejamas? Ko man darīt?
Kur lai es liekos?

Ir šis tas, ko es nesaprotu, kādēļ tā ir...
Piemēram, lai Tu būtu stilīgs, savādāk domājošs un tāds uhhh cilvēks...
...ir jānoliedz Cosmopolitain, loģiski, nedrīkst to arī lasīt, jo tad citi par Tevi smiesies.
...ir visu laiku jāierēc par cacām.
...jāsmejas par cilvēkiem, kuriem patīk Victoria's Secret lietas (un man ļoti patīk, un par mani smējās).
...nekādā gadījumā nedrīkst klausīties Juropien Šit Reidio.
...jāēd superveselīgs un ekoloģisks ēdiens.
...jāuzskata sevi par augstāk stāvošu, bet tai pašā laikā jātēlo ūberdraudzīgu.
...jādomā, ka rozā krāsa ir stulba un lai tā paliek gejiem un cacām.
...sievietēm jābūt nenormāli spēcīgām - gan emocionāli, gan fiziski (jo viņas taču var visu pašas).
...garderobē jābūt kādam kedu pārim (tai pašā laikā par garderobi un tādām lietām šie cilvēki nerunā, jo redz' par drēbēm runā tikai materiālisti).
...jāsludina, ka naudai nav vērtības un ka materiālām vērtībām nav nozīmes, staigājot firmas apģērbos (jo par garderobi neviens nerunā, bet vērtē Tevi pēc tā, kas mugurā) un ejot uz ne tiem lētākajiem bāriem.
...jāsaka, ka Tev riktīgi patīk visvisādas ūbergudrās grāmatas, kaut arī esi jau apvēmies pie to pirmajām lapām.
...pie spoguļa jāuztrenē superdomīgs skatiens, lai vienmēr izskatītos apdomājam dzīves jēgu un lielās patiesības.
------------------------------------------
Jokaini.
Varētu teikt vēl.